Pazīstams zīmols, milzīgas atlaides, bet viltots veikals: kā krāpnieki apmāna pircējus?
Melnās piektdienas un Kiberpirmdienas izpārdošanu laikā pircējus vilina īpaši izdevīgi piedāvājumi un lielas atlaides, taču aiz tiem var slēpties arī krāpnieku izveidoti interneta veikali. Mākslīgā intelekta attīstība krāpnieku darbu ir ievērojami atvieglojusi – viltus interneta veikalu, kas izskatās līdzīgs īstajam, iespējams izveidot ātri un bez lieliem ieguldījumiem. Pircējiem tāpēc kļūst arvien grūtāk atšķirt īstus piedāvājumus no krāpnieciskiem. Kā atpazīt viltus interneta veikalus un pasargāt savus personas un maksājumu datus no krāpniekiem, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede.
Krāpnieki slēpjas aiz pazīstamu zīmolu nosaukumiem
Krāpnieki bieži atdarina pazīstamu zīmolu interneta veikalus, lai piesaistītu pircējus un iegūtu viņu maksājumu datus. Sociālajos medijos tiek izvietotas reklāmas, bet e-pastos izsūtīti piedāvājumi ar lielām atlaidēm, kas aizved uz viltus iepirkšanās vietnēm. Krāpnieki mēdz arī iegādāties apmaksātas reklāmas interneta meklētājos, lai viņu izveidotās vietnes parādītos starp pirmajiem meklēšanas rezultātiem. Tādējādi pircējs var nonākt viltus veikalā, pat meklējot konkrētu, labi zināmu zīmolu. Tajās izmantoti oriģinālo veikalu logotipi, preču attēli un līdzīgs lapas dizains, tāpēc pirmajā brīdī atšķirību var arī nepamanīt. Arī interneta vietnes adrese jeb domēns var būt gandrīz identisks īstajam – tajā nomainīts viens burts pret ciparu, pievienots papildu vārds vai izmantota cita domēna galotne. Ja pircējs šīs atšķirības nepamana un veic pirkumu viltus veikalā, viņš riskē ne tikai zaudēt naudu, bet arī nodot savus maksājumu kartes datus krāpniekiem.
Mākslīgo intelektu krāpnieki izmanto arī preču aprakstu, reklāmu un viltus klientu atsauksmju sagatavošanai. Šādus materiālus var ātri izveidot dažādās valodās, lai piesaistītu pircējus arī citās valstīs. Tāpēc pat tad, ja mājaslapa izskatās profesionāli, tekstos nav kļūdu un atsauksmes izklausās ticamas, tas vēl nenozīmē, ka veikalam var uzticēties.
Pārāk labs, lai nepirktu?
Melnās piektdienas atlaides daudzos veikalos sākas jau vairākas nedēļas vai pat mēnesi iepriekš, un vienai precei dažādi tirgotāji var piedāvāt ļoti atšķirīgas cenas. Ja kādā interneta veikalā prece šķiet aizdomīgi lēta, pirms pirkuma labāk paskatīties, cik tā maksā pie citiem pārdevējiem.
Arī norēķināšanās viltus interneta veikalā var izskatīties gluži kā jebkurā citā iepirkšanās vietnē. Pircējs izvēlas preci, pievieno to grozam un ievada maksājumu kartes datus, pat nenojaušot, ka iepērkas pie krāpniekiem. Pasūtītā prece visbiežāk var tā arī nepienākt, vai tās vietā pircējs saņem lētu viltojumu. Tikmēr ievadītie kartes dati var nonākt krāpnieku rokās, kuri tos izmanto neatļautiem pirkumiem vai pārdod melnajā tirgū citu krāpniecisku darījumu īstenošanai. Par krāpšanu var liecināt arī prasība norēķināties ar bankas pārskaitījumu, īpaši, ja nauda jāpārskaita uz privātpersonas kontu.
Kam pievērst uzmanību pirms pirkuma?
Ja piedāvājums atrasts sociālajos medijos vai saņemts e-pastā, drošāk ir pašam ievadīt veikala oficiālo interneta adresi, nevis klikšķināt uz pievienotās saites. Arī pirmais rezultāts interneta meklētājā ne vienmēr ved uz īsto veikalu, jo tā var būt krāpnieku apmaksāta reklāma. Svarīgi pārbaudīt arī pašu domēnu, jo dažkārt pietiek ar vienu lieku burtu vai ciparu, lai nonāktu krāpnieku izveidotā vietnē. Ja veikals nav pazīstams, noderīgi ir palasīt citu pircēju atsauksmes, turklāt labāk tās meklēt ārpus paša veikala mājaslapas, kur atsauksmes var būt izdomātas. Pirms maksājuma apstiprināšanas Smart-ID vai citā autentifikācijas rīkā jāpārbauda, vai norādītā summa un maksājuma saņēmējs atbilst plānotajam pirkumam.
Interesanti, ka ne katrs īpaši izdevīgs piedāvājums ir krāpniecība, taču arī norādītajām atlaidēm vērts pievērst uzmanību. Eiropas Komisijas veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka Melnās piektdienas un Kiberpirmdienas izpārdošanu laikā 30 % pārbaudīto interneta tirgotāju atlaides norādījuši nepareizi, proti, saskaņā ar ES regulējumu, izziņojot atlaidi, tirgotājam par pamatu jāņem zemākā cena, par kādu prece pārdota iepriekšējo 30 dienu laikā. Tas ir vēl viens iemesls izpārdošanu laikā rūpīgi izvērtēt piedāvājumus, arī iepērkoties pazīstamos interneta veikalos.
Ja kartes dati jau ievadīti iespējami krāpnieciskā vietnē, nekavējoties jāsazinās ar banku un jābloķē maksājumu karte. Ja nauda jau izkrāpta, par notikušo jāziņo arī Valsts policijai.
