Nākotne piederēs valstīm, kas ieguldīs cilvēkos
Andrejs Cinis, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas prorektors un ekonomikas eksperts
“Visvērtīgākais no visa kapitāla ir kapitāls, kas ieguldīts cilvēkos,” rakstīja ekonomists Alfrēds Māršals. Šī doma Latvijai šodien ir īpaši aktuāla. Augsti izglītoti speciālisti rada un ievieš jaunas tehnoloģijas, attīsta uzņēmumus un palīdz ekonomikai pāriet uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Ja valstij šādu cilvēku trūkst, tai ir grūtāk gan ieviest citu radītās inovācijas, gan pašai radīt jaunas.
Latvijā ilgstoši sarucis studējošo skaits. 2005. gadā augstskolās un koledžās studēja 131,1 tūkstotis cilvēku, bet 2025./2026. akadēmiskajā gadā 76,4 tūkstoši. Pēdējos divos gados studējošo skaits atkal nedaudz pieaudzis, tomēr tas joprojām ir aptuveni par 42 procentiem zemāks nekā augstākajā punktā. Šī dinamika atspoguļo ne tikai demogrāfiju, bet arī to, cik konkurētspējīgu izglītību Latvija spēj piedāvāt un cik pievilcīgas ir iespējas studēt citās valstīs.
Demogrāfija ir būtisks faktors, tomēr ar to vien studējošo skaita sarukumu izskaidrot nevar. Salīdzinājums ar kopējā iedzīvotāju skaita dinamiku liecina, ka studējošo skaits samazinājies straujāk. Viens no šīs tendences iemesliem ir Latvijas jauniešu izvēle studēt ārvalstīs, kur pieejamas kvalitatīvas studiju programmas, starptautiska akadēmiskā vide un plašākas karjeras iespējas. Daļā valstu studentiem pieejamas arī valsts finansētas studiju vietas bez studiju maksas. Šāds atbalsts ir viens no instrumentiem, ar ko valstis piesaista talantīgus jauniešus un veicina viņu palikšanu pēc studijām.
Pasaule sacenšas par zināšanām un cilvēkiem
Globālais pieprasījums pēc augstākās izglītības turpina augt. UNESCO dati rāda, ka pasaulē studējošo skaits pieaudzis no aptuveni 100 miljoniem 2000. gadā līdz 269 miljoniem 2024. gadā. Studentu starptautiskā mobilitāte šajā laikā ir vairāk nekā trīskāršojusies. Šie skaitļi rāda, ka arvien vairāk cilvēku vēlas iegūt augstāko izglītību un ir gatavi tās dēļ pārvietoties pāri valstu robežām.
Šajā konkurencē augsti izglītoti cilvēki ir gan ekonomikas resurss, gan tās attīstības virzītājspēks. Viņi palīdz uzņēmumiem strādāt produktīvāk, izmantot digitālās tehnoloģijas, izstrādāt jaunus produktus un iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. Viņi veido pētniecības komandas, dibina uzņēmumus un pārnes zināšanas starp universitātēm un darba tirgu. Tāpēc valstis sacenšas ne tikai par investīcijām un tirgiem, bet arī par cilvēkiem, kuri spēj šīs investīcijas un zināšanas izmantot.
Studenti izvēlas valsti, kurā var iegūt labu izglītību un veidot nākotnes karjeru. OECD dati liecina, ka 2024. gadā astoņi procenti Latvijas studentu studēja ārvalstīs. Biežākie galamērķi bija Nīderlande un Vācija. Vienlaikus ārvalstu studenti veidoja aptuveni 14 procentus no Latvijā studējošajiem. Tātad Latvija gan piesaista studentus, gan pati konkurē par saviem jauniešiem.
Valstis, kas uzņem ārvalstu studentus, bieži veido arī skaidru ceļu no studijām uz darba tirgu. Pēc absolvēšanas studentiem tiek dota iespēja palikt valstī, iegūt darba pieredzi un sākt profesionālo karjeru. Viņi izmanto vietējo valodu un kontaktus, bet valsts iegūst speciālistus, kuru izglītībā ir ieguldīti tās resursi. OECD dati liecina, ka vairākās valstīs ārvalstu studenti pēc studiju beigām var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku no viena līdz trim gadiem. Latvijā absolventiem ir četru mēnešu periods un iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas pagarinājumam līdz deviņiem mēnešiem darba meklēšanai. Šīs atšķirības ietekmē to, kur absolvents izvēlas turpināt profesionālo dzīvi.
Mainās arī pats izglītības piedāvājums. Augstskolas veido filiāles ārvalstīs, kopīgas programmas un digitālus studiju risinājumus, lai sasniegtu studentus viņu mītnes valstīs. 2026. gada pārskatā identificētas 386 starptautiskas augstskolu filiāles 85 valstīs. Vienlaikus mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas maina darba tirgu. Augstskolām arvien biežāk jāspēj piedāvāt elastīgas studijas, profesionālo pilnveidi un ciešu sadarbību ar darba devējiem, ne tikai tradicionālu programmu un diplomu.
Konsolidācijas cena nedrīkst būt zināšanu zudums
Kopējais augstskolu un koledžu skaits neparāda visu samazinājuma mērogu. 2009./2010. akadēmiskā gada sākumā Latvijā bija 32 augstskolas un 24 koledžas. 2025./2026. akadēmiskā gada sākumā bija 24 augstskolas un 21 koledža. Tātad atsevišķo augstskolu skaits sarucis par astoņām jeb ceturtdaļu, samazinoties par 13 jeb aptuveni 22 procentiem. Šīs pārmaiņas saistītas arī ar iestāžu reorganizāciju.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienoja Latvijas Universitātei, Latvijas Jūras akadēmiju, Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju iekļāva Rīgas Tehniskajā universitātē, bet Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju integrēja Rīgas Stradiņa universitātē. Savukārt Latvijas Policijas akadēmija tika likvidēta. Daļa šo iestāžu turpina darbu lielāku augstskolu struktūrā, taču vairs nepastāv kā patstāvīgas augstskolas.
Iekļaušana lielākā augstskolā nenozīmē, ka studiju process turpinās tieši tāpat kā iepriekš. Var mainīties programmu saturs, praktisko nodarbību organizācija, mācībspēku komandas un sadarbība ar nozares darba devējiem. Ja reorganizāciju pavada unikālās studiju bāzes pārdošana vai izkliedēšana, zūd arī vide, kurā veidojušās konkrētās nozares prasmes. Šādu aprīkojumu, mācību telpas un profesionālās saites vēlāk nav vienkārši atjaunot.
Īpaši jārunā par Latvijas Policijas akadēmiju, kuras likvidēšana, manuprāt, bija smaga stratēģiska kļūda. Akadēmijas programmu un speciālā aprīkojuma nodošana Latvijas Universitātei ļāva tās studentiem turpināt studijas, taču tas nebija tas pats, kas saglabāt patstāvīgu augstākās izglītības un pētniecības centru policijas jomā. Mūsdienu policijas darbā arvien lielāku nozīmi iegūst digitālie pierādījumi, datu analīze, kibernoziegumu izmeklēšana un mākslīgā intelekta izmantošana. Šo kompetenču attīstībai vajadzīga vide, kur studijas un pētniecība ir cieši saistītas ar dienesta vajadzībām. Tolaik, likvidējot akadēmiju, Latvija atteicās no atsevišķas institūcijas, kas šo attīstību varētu mērķtiecīgi virzīt.
Konsolidācija var dot augstskolām lielāku mērogu, koplietojamu infrastruktūru un plašākas iespējas pētniecībai. Taču juridiska pievienošana pati par sevi negarantē, ka vietējā akadēmiskā kompetence tiks saglabāta un attīstīta. To noteiks pētnieku un mācībspēku komandu stabilitāte, pietiekams finansējums, iespēja sadarboties ar uzņēmumiem un pašvaldībām, kā arī reģiona vajadzību ievērošana, pieņemot lēmumus par studijām un zinātni.
Ja pēc apvienošanas specializētajām komandām samazinās resursi un iespējas patstāvīgi attīstīties, Latvija var zaudēt zināšanu centrus, kuru izveide prasījusi daudzus gadus. Šis risks ir īpaši būtisks jomās, kurās Latvijai ir dabiska priekšrocība un uzkrāta kompetence. Valsts viedās specializācijas stratēģijā tās ir zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, viedie materiāli un inženierzinātnes, viedā enerģētika un mobilitāte, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šīs jomas saistītas ar mežsaimniecību, lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, veselības aprūpi un digitālo ekonomiku. Ja vājinām augstskolas un pētniecības centrus, kas tās attīsta, varam zaudēt iespēju no saviem resursiem radīt eksportējamus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
Arī augstākās izglītības finansējums rada jautājumus. OECD salīdzinājumā valsts izdevumi izglītībai no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai Latvijā samazinājās no 4,6 procentiem no IKP 2015. gadā līdz 3,4 procentiem 2023. gadā. OECD valstīs vidēji tie samazinājās no 4,4 līdz 4,2 procentiem. Atsevišķi vērtējot augstāko izglītību, valsts finansējums Latvijā 2023. gadā bija aptuveni 0,5 procenti no IKP. Izdevumi par vienu augstākās izglītības studentu bija apmēram par ceturtdaļu zemāki nekā OECD vidēji.
Globālā konkurence par studentiem, pētniekiem un zināšanām prasa pastāvīgus ieguldījumus. Finansējums nosaka, vai augstskolas spēj piedāvāt mūsdienīgu pētniecības vidi, atjaunot laboratorijas, piesaistīt pētniekus, attīstīt doktorantūru un iesaistīt studentus pētniecībā. Ja finansējums ir nepietiekams vai neprognozējams, augstskolām šīs iespējas sarūk, bet vājāka pētniecības vide apgrūtina studentu, talantu un uzņēmumu partneru piesaisti. Ja vienlaikus tiek vājināti reģionālie vai nozaru centri, var sarukt kritiskā masa jomās, kur Latvijai ir dabiskas priekšrocības. Tā veidojas pašpastiprinošs process, kad finansējuma trūkums mazina augstskolu konkurētspēju, bet konkurētspējas kritums apgrūtina jaunu resursu piesaisti.
Augstskolām jākonkurē pēc spējām
Latvijas izaugsmei vajadzīgs visas augstākās izglītības sistēmas potenciāls. Inovācijas un kvalitatīvu pētniecību nevaram gaidīt tikai no valsts dibinātām augstskolām. Akreditācijas procesā kvalitātes un pētniecības prasības izvirzām visām augstskolām neatkarīgi no dibinātāja. Taču finansējuma sadalē šāda vienlīdzīga pieeja ne vienmēr pastāv. No visām augstskolām sagaidām līdzvērtīgu pienesumu, bet iespējas to nodrošināt var būt atšķirīgas.
Pašreizējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanā ir arī atbalsta virzieni, kuru mērķis un saņēmēji tieši saistīti ar valsts dibinātām augstskolām, piemēram, atbalsts to stratēģiskās specializācijas noteikšanai. Šādu instrumentu mērķi var būt pamatoti, tomēr projektus, kas var dot labumu visai valstij, būtu jāatlasa pēc vienlīdzīgiem un skaidriem kritērijiem. Ja privāta augstskola piedāvā kvalitatīvu risinājumu, kas palīdz uzņēmumiem, studentiem vai pētniecībai, tai jādod iespēja līdzvērtīgi konkurēt par atbalstu. Publiskā finansējuma un ES fondu piešķiršanā jāvērtē projekta kvalitāte, pētniecības rezultāti un ieguvums tautsaimniecībai, nevis tikai augstskolas dibinātājs.
Studenti veido arī tiltus uz citu valstu tirgiem
Latvijā studējošo mobilo studentu skaits pieaudzis no 5 293, kāds tas bija 2014. gadā līdz 11,9 tūkstošiem 2025./2026. akadēmiskajā gadā. Šie studenti ir nozīmīgi ne tikai studiju maksas un ikdienas tēriņu dēļ. Kopā ar Latvijas studentiem viņi veido kontaktus, kas var saglabāties ilgi pēc studiju beigām. Latvijas studentam ārvalstu kursabiedrs var kļūt par uzticamu profesionālu kontaktu, kad vēlāk jāmeklē sadarbības partneris, jāizpēta ārvalstu tirgus vai jāattīsta uzņēmums.
Piemēram, Latvijas uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt ārvalstīs Latvijā radītu pārtikas produktu vai digitālu risinājumu, bijušais kursabiedrs var palīdzēt izprast vietējo tirgu, atrast partnerus un veidot uzticēšanos. Tas negarantē eksporta līgumu, bet var pavērt durvis, pie kurām uzņēmumam citādi būtu grūti piekļūt. Savukārt ārvalstu absolvents, kurš atgriežas savā valstī, var kļūt par ilgstošu saikni starp Latviju, tās uzņēmumiem un savu profesionālo vidi. Šādu kontaktu vērtību parasti neietver aprēķinos par studentu tiešajiem tēriņiem.
Tāpēc negatīva attieksme pret ārvalstu studentiem ir tuvredzīga, ja viņus vērtē tikai kā migrācijas vai drošības diskusijas objektu. Kvalitātes prasības un pārraudzība ir nepieciešamas, taču tās nedrīkst aizēnot studentu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā un nākotnes sadarbībā. Latvijas uzņēmēji piesaista ārvalstu studentus arī tādēļ, lai viņi palīdzētu Latvijā radītus produktus veiksmīgi piedāvāt savās mītnes valstīs. Šo tirgus zināšanu un kontaktu pienesumu publiskajos ekonomiskajos aprēķinos vēl neuzskaita pilnvērtīgi.
Izvēle, kas noteiks Latvijas vietu
Ja Latvija nespēs mainīties un iekļauties globālajā izglītības tirgū, citas valstis piesaistīs mūsu jauniešus, pētniekus un uzņēmumu sadarbības projektus. Tās piedāvās studentiem konkurētspējīgu izglītību, prakses iespējas un ceļu uz darbu pēc absolvēšanas. Daļa Latvijas studentu tur paliks, veidos uzņēmumus un pētniecības komandas, kā arī ar savu darbu stiprinās citu valstu ekonomiku. Latvija riskēs kļūt par zināšanu un tehnoloģiju importētāju, lai gan tai ir iespējas attīstīt savas stiprās nozares un piedāvāt pasaulei pašas radītas zināšanas.
Tā nav neizbēgama prognoze. Studējošo skaits Latvijā pēdējos gados atkal aug, mobilie studenti izvēlas mūsu augstskolas, un valstij ir pētniecības kompetences, kas vajadzīgas nākotnes ekonomikai. Lai šo potenciālu izmantotu, nepieciešama stabila augstākās izglītības finansēšana, atbalsts kvalitātei un inovācijām, līdzvērtīga konkurence starp augstskolām un skaidras iespējas absolventiem iesaistīties darba tirgū.
Džons Meinards Keinss savā darbā The General Theory of Employment, Interest and Money rakstīja: “Grūtības nav jaunu ideju radīšanā, bet gan atbrīvošanās no vecajām.” Latvijai šī atziņa šodien nozīmē pārskatīt pieņēmumu, ka augstākā izglītība galvenokārt ir izmaksu pozīcija. Tā ir ieguldījums cilvēkos, zināšanās un valsts spējā veidot savu nākotni. Latvijai jāizvēlas, vai tā vēlas būt šīs nākotnes veidotāja un zināšanu eksportētāja, vai arī tikai citu valstu radīto ideju izmantotāja.
