Tallinā svin SK ID Solutions 25 gadus: sarunas par digitālo drošību, uzticēšanos un jauniem apdraudējumiem

4. novembrī Tallinā, Apollo Ülemiste kinoteātrī, pulcējās tehnoloģiju, drošības un uzņēmējdarbības jomas pārstāvji, lai piedalītos SK Annual Conference 2026. Šoreiz konference bija īpaša, jo SK ID Solutions svinēja 25 gadu jubileju. Taču svētku noskaņa nenozīmēja, ka diena būs tikai par sasniegumiem un atmiņām.

Sarunu centrā bija noziedzība, digitālā drošība, uzņēmumu ievainojamība un cilvēku uzticēšanās, ko arvien biežāk izmanto krāpnieki. Dienas programma bija veidota tā, lai uz vienu problēmu paskatītos no dažādām pusēm: gan no drošības un tiesībsargājošo iestāžu skatpunkta, gan no tehnoloģiju un žurnālistikas pieredzes. Bija nopietnas sarunas, prezentācijas, diskusija, svētku kūka, iespēja satikt nozares cilvēkus un arī neparasts dienas noslēgums ar filmu.​

Anna Stålsby

Kad noziedzība ienāk pa uzņēmuma durvīm

Viena no spilgtākajām konferences runātājām bija Anna Stålsby no drošības uzņēmuma Vesper Group. Viņai ir aptuveni 20 gadu pieredze izlūkošanas un drošības jomā, tostarp vadošos amatos Zviedrijas Drošības dienestā, Zviedrijas Krasta apsardzē un Zviedrijas Cietumu un probācijas dienestā.

Pašlaik Anna Stålsby ir Vesper Group operatīvā direktore. Viņas uzstāšanās bija veltīta organizētajai noziedzībai un tam, kā noziedzīgi grupējumi arvien prasmīgāk izmanto legālo uzņēmējdarbības vidi. Noziedzība ne vienmēr izskatās pēc kaut kā tāla un viegli atpazīstama.

Tā var ienākt uzņēmumā caur darbinieku, kuram ir piekļuve informācijai, sistēmām vai citiem resursiem. Īpaši būtisks ir iekšējās drošības risks – situācija, kad uzņēmuma darbinieks apzināti vai neapzināti kļūst par noziedznieku palīgu. Cilvēku var uzrunāt ar naudas piedāvājumu, izmantot viņa finansiālās grūtības, vēlmi palīdzēt, vajadzību pēc atzinības vai bailes zaudēt darbu. Dažkārt pietiek ar nelielu soli, kas sākumā nemaz nešķiet bīstams.

Annas Stålsby

Annas Stålsby stāstījumā svarīgākais bija tas, ka noziedznieki ne vienmēr mēģina uzlauzt sarežģītas sistēmas. Viņi var mēģināt panākt, lai cilvēks pats atver durvis. Uzticēšanās, bailes, finansiāls spiediens un cilvēku savstarpējās attiecības var kļūt par tikpat nozīmīgu ievainojamību kā tehnoloģiska nepilnība.

Man īpaši palika atmiņā tas, cik saprotami Anna Stålsby spēja izskaidrot sarežģītas drošības tēmas. Viņas stāstījumā nebija vajadzības pazust tehniskos terminos, bija viegli uztvert, kā noziedzīgi tīkli domā un kāpēc uzņēmumiem jāskatās ne tikai uz savām datorsistēmām, bet arī uz cilvēkiem, kuriem šīm sistēmām ir piekļuve.

Vahur Verte

Igaunijas pieredze: drošība nerodas nejauši

Pēc Annas Stålsby uzstājās Igaunijas Valsts prokurors Vahur Verte. Viņa prezentācijas nosaukums bija “Not by Chance: How Investigators, Security Officers, and Prosecutors Helped Build One of the World’s Safest Countries” – par to, kā izmeklētāju, drošības dienestu un prokuroru sadarbība palīdzējusi izveidot vienu no drošākajām valstīm pasaulē.

Igaunijas pieredze šajā jautājumā ir īpaši interesanta. Pēc neatkarības atjaunošanas valstij bija jāveido ne tikai jaunas institūcijas, bet arī jānostiprina tiesiskums un sabiedrības uzticēšanās.

Vahur Verte uzsvēra dažādu drošības un tiesībsargājošo institūciju sadarbības nozīmi valsts attīstībā. Drošība nav viena dienesta vai vienas tehnoloģijas nopelns. Tā rodas ilgstošā darbā, kurā iesaistīti izmeklētāji, drošības speciālisti, prokurori un citas institūcijas. Šāda sadarbība ir svarīga arī šodien, kad noziedzība arvien biežāk pārkāpj valstu robežas un izmanto digitālo vidi.

Krāpšana sākas ar cilvēku

Latvijas skatījumu uz krāpšanu un noziedzīgiem tīkliem konferencē pārstāvēja pētnieciskais žurnālists un korespondents Dāvids Freidenfelds.

Viņš ievadīja diskusiju par to, kā darbojas krāpnieku tīkli un kā tie izmanto cilvēku ievainojamību. Šī tēma ir īpaši aktuāla, jo krāpšana vairs nav tikai aizdomīgs telefona zvans vai neveikla vēstule ar kļūdām. Noziedznieki izmanto sociālo inženieriju, izdomā arvien ticamākus stāstus un pielāgojas tam, kā cilvēki ikdienā sazinās un pieņem lēmumus.

Īpaša problēma ir tā sauktie naudas mūļi – cilvēki, kuri par atlīdzību ļauj izmantot savus bankas kontus noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanai. Daļa no viņiem var pat nesaprast, cik nopietnā situācijā ir iesaistījušies.

Jaunieši šādā veidā var kļūt par viegli uzrunājamu mērķauditoriju, jo solījums ātri nopelnīt dažkārt šķiet vilinošāks par risku, ko tas patiesībā slēpj. Diskusijas tēma lika vēlreiz aizdomāties, ka digitālā drošība nav tikai jautājums par to, cik labi aizsargāta ir bankas vai uzņēmuma sistēma. Tikpat svarīgi ir tas, vai cilvēks spēj atpazīt manipulāciju un vai viņš saprot, kādas sekas var būt šķietami nevainīgai rīcībai.

25 gadi digitālās uzticēšanās veidošanā

Konferences īpašais notikums bija arī SK ID Solutions 25 gadu jubileja. Uzņēmums dibināts 2001. gadā, un tā dibinātāji bija Swedbank, SEB Bank un Telia Eesti. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija cieši saistīta ar Igaunijas digitālās identitātes infrastruktūras attīstību, taču gadu gaitā SK risinājumi kļuvuši nozīmīgi arī ārpus Igaunijas.

Šodien SK ID Solutions norāda, ka tā pakalpojumus izmanto vairāk nekā četri miljoni lietotāju, uzņēmums apkalpo vairāk nekā 1000 biznesa klientu un kopumā tā pakalpojumi tiek sniegti vairāk nekā 1500 valsts un privātajām organizācijām.

SK ir vairāk nekā 100 darbinieku, biroji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet pakalpojumi pieejami vairāk nekā 30 valstīs. Starptautiskā darbība neaprobežojas tikai ar Smart-ID lietotni Baltijā.

SK tehnoloģija tiek izmantota arī vietējo digitālās identitātes risinājumu izveidē citās valstīs. Islandē tā darbojas ar nosaukumu Auðkenni, Indijā izmantota vietējās digitālās identitātes risinājumā, bet Armēnijā SK noslēdzis partnerību ar identitātes pakalpojumu sniedzēju imID, lai licencētu Smart-ID tehnoloģiju.

Beļģijā Smart-ID pieejams valsts e-pakalpojumu autentifikācijai, savukārt Somijā SK attīsta Allekirjoitus.fi, uzņēmumiem paredzētu digitālās parakstīšanas platformu. Tas parāda, ka digitālās identitātes risinājums nav vienkārši lietotne telefonā. Aiz tā ir tehnoloģijas, drošības prasības, sadarbība ar pakalpojumu sniedzējiem un pielāgošanās katras valsts digitālajai videi.

Drošība nav tikai paroles un kodi

SK ID Solutions darbs aptver plašāku digitālās identitātes un uzticamības pakalpojumu klāstu. Uzņēmums nodrošina Smart-ID un Mobile-ID risinājumus, digitālo dokumentu parakstīšanu, sertifikātus un laika zīmogošanas pakalpojumus. Tie palīdz pārbaudīt digitālo dokumentu un darījumu autentiskumu, kā arī apliecināt, ka informācija nav mainīta.

Šādu pakalpojumu pamatā ir stingras drošības un atbilstības prasības. SK kopš 2016. gada ir iekļauts Eiropas Savienības uzticamības sarakstā kā kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmuma informācijas drošības pārvaldības sistēma ir sertificēta atbilstoši ISO/IEC 27001:2022 standartam.

Taču pat vislabākās tehnoloģijas nevar pilnībā pasargāt cilvēku, ja viņš pats tiek pārliecināts apstiprināt darbību, kuru nav sācis. Tāpēc konferences kopējā vēsts bija ļoti skaidra – krāpnieki arvien biežāk cenšas apiet nevis tehnoloģiju, bet cilvēka uzmanību un uzticēšanos.

Smart-ID+ – vēl viens solis drošākai autentifikācijai

SK prezentācijā tika pievērsta uzmanība arī Smart-ID attīstībai un jaunajam Smart-ID+ risinājumam. Igaunijas valsts e-pakalpojumos tas ieviests 2026. gada 26. februārī. Ja lietotājs pieslēdzas valsts e-pakalpojumam datorā, ekrānā tiek parādīts mainīgs QR kods, kuru nepieciešams noskenēt ar Smart-ID lietotni telefonā. Ja pakalpojumu atver pašā viedtālrunī, lietotājs izvēlas atvērt Smart-ID lietotni, un tā tiek palaista automātiski.

Šādas izmaiņas palīdz mazināt iespēju, ka krāpnieks no attāluma pamudina cilvēku apstiprināt pieslēgšanos vai darbību, kuru pats lietotājs nav sācis. Būtiska ir ierīču tuvuma un paša lietotāja iesaistes pārbaude. Tas ir labs piemērs tam, kā drošības risinājumi attīstās līdzi krāpnieku metodēm. Ar vienu paroli vai kodu vairs nepietiek, arvien svarīgāk kļūst pārbaudīt, kur un kā tiek sākta autentifikācija.

Eneli Kirme, Piruza Harutjunjan, Natalja Vasnevskaja un Mihkel Tammsalu

Cilvēki, sarunas un jubilejas noskaņa

Konferencē bija iespēja iepazīt arī SK komandu un tās cilvēkus. Pasākumā uzstājās Eneli Kirme, Piruza Harutjunjan, Natalja Vasnevskaja un Mihkel Tammsalu, kuri pārstāv dažādas uzņēmuma darbības jomas – no vadības un biznesa stratēģijas līdz pakalpojumu pārvaldībai, eID risinājumiem.

Pēc nopietnajām sarunām pienāca arī jubilejas brīdis ar kūku, neformālām sarunām un iespēju satikt citus dalībniekus. Šādas pauzes konferencēs reizēm ir tikpat vērtīgas kā prezentācijas, jo tieši tajās rodas iespēja pārrunāt dzirdēto, uzdot jautājumus un iepazīt cilvēkus, kuri ikdienā strādā ar digitālās drošības jautājumiem.

Dienas noslēgumā Zemgus Zaharāns apkopoja konferences iespaidus ar saviem zīmējumiem. Viņa vizuālais skatījums piešķīra dienai vieglāku un asprātīgāku noslēgumu, ļaujot uz sarežģītajām tēmām paskatīties arī no citas puses.

Pēc tam sekoja tīklošanās stunda, bet vakara programmā Stīvena Spīlberga filma “A.I. Artificial Intelligence” (2001). Filmas izvēle bija zīmīga. Mākslīgais intelekts, tehnoloģiju attīstība un cilvēka attiecības ar digitālo pasauli šodien vairs nav tikai kino tēma. Tie ir jautājumi, kas arvien vairāk ietekmē mūsu ikdienu un liek domāt par to, cik lielu uzticēšanos esam gatavi atdot tehnoloģijām.

Digitālā drošība sākas ar uzticēšanos

SK ID Solutions 25 gadu jubilejas konference Tallinā nebija tikai atskats uz uzņēmuma paveikto. Tā bija arī iespēja paskatīties uz to, kā mainās noziedzība un kā mainās veidi, ar kuriem iespējams aizsargāt cilvēkus un uzņēmumus.

No Annas Stålsby stāstījuma par organizēto noziedzību un darbinieku ievainojamību līdz Vahur Verte pieredzei par Igaunijas drošības sistēmas veidošanu un Dāvida Freidenfelda ieskatam krāpnieku tīklos, visas tēmas savijās vienā būtiskā atziņā. Digitālā drošība nav tikai tehnoloģiju jautājums.

Tā ir arī cilvēku izvēle, uzmanība un spēja atpazīt brīdi, kad kāds mēģina izmantot viņu uzticēšanos. Un, lai cik gudras kļūtu tehnoloģijas, drošākā sistēma joprojām sākas ar cilvēku, kurš zina, ko apstiprina un kam uzticas.