Hārvardas pētījums: viedtālruņu aizliegums skolās uzlabo skolēnu sekmes. Latvijā ierobežojumi jau ir spēkā

Hārvardas Universitātes pētnieku piecu mācību gadu analīze liecina, ka stingri viedtālruņu lietošanas ierobežojumi skolās var uzlabot skolēnu rezultātus matemātikā un lasīšanā. Pētījumā, kurā apkopoti dati par aptuveni 3,3 miljoniem skolēnu no 4600 ASV skolām, konstatēts, ka šādi ierobežojumi nodrošina mācību ieguvumu, kas pielīdzināms vienai vai divām papildu mācību nedēļām gadā. Arī Latvijā mobilo tālruņu lietošana skolās ir ierobežota, un kopš 2026. gada jūnija aizliegums attiecas uz visu pamatskolu.
Bez telefoniem skolēni mācās labāk
Pētījumu veica Hārvardas Universitātes Izglītības politikas pētniecības centrs (CEPR) sadarbībā ar Dartmutas koledžas pētniekiem un izglītības novērtēšanas organizāciju NWEA. Analīze aptvēra laika posmu no 2021./2022. līdz 2025./2026. mācību gadam, un tajā tika salīdzināta skolēnu izaugsme matemātikā un lasīšanā skolās ar stingriem viedtālruņu lietošanas aizliegumiem un skolās bez šādiem ierobežojumiem.
Pētnieki izmantoja NWEA MAP standartizēto testu rezultātus, salīdzinot skolēnu sniegumu mācību gada sākumā un beigās. Analīzē tika iekļauti skolēni no 3. līdz 10. klasei, un dati iegūti no izglītības iestādēm 49 ASV štatos un Kolumbijas apgabalā.
Vislielākā uzmanība tika pievērsta skolām, kurās telefoni nebija vienkārši aizliegti stundu laikā, bet gan tika ievietoti īpašos slēdzamos maciņos, piemēram, Yondr, un skolēniem nebija iespējas tiem piekļūt visas mācību dienas garumā.
Rezultāti liecināja, ka šādās skolās skolēnu ikgadējais progress matemātikā un lasīšanā bija aptuveni par 0,01 standartnovirzi lielāks. Pētnieki šo ieguvumu pielīdzina vienai vai divām papildu mācību nedēļām gadā. Tas ir pietiekami, lai kompensētu aptuveni pusi no pakāpeniskā skolēnu sekmju krituma, kas ASV bija novērots jau pirms Covid-19 pandēmijas.
Tomēr pētnieki neapgalvo, ka viedtālruņu aizliegums pats par sevi atrisinās izglītības kvalitātes problēmas. Ieguvums nav milzīgs un neveidojas uzreiz, taču ilgākā laikā pat nelielas ikgadējās izmaiņas var uzkrāties. Pētījumā arī konstatēts, ka stingrāki ierobežojumi var samazināt to skolēnu īpatsvaru, kuriem gada laikā būtiski pasliktinās lasīšanas rezultāti.
Svarīgi, ka pētījums galvenokārt vērtēja stingrus aizliegumus ar slēdzamiem maciņiem. Atsevišķi tika analizēti arī ASV štatu līmeņa ierobežojumi, taču šo rezultātu interpretācijā pētnieki norāda uz papildu neskaidrībām, tostarp atšķirīgām sekmju tendencēm štatos vēl pirms aizliegumu ieviešanas.
Latvijā telefoni aizliegti līdz 9. klasei
Latvijā mobilo tālruņu lietošanas ierobežojumi skolās pēdējo gadu laikā ir kļuvuši ievērojami stingrāki. Sākotnēji aizliegums attiecās uz 1.–6. klašu skolēniem, un tas stājās spēkā 2025. gada 31. maijā. Savukārt 2026. gada 12. martā Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, paplašinot ierobežojumu līdz 9. klasei.
Jaunā kārtība stājās spēkā 2026. gada 1. jūnijā. Tādējādi no 2026./2027. mācību gada mobilos tālruņus izglītības iestādēs nedrīkst izmantot skolēni no 1. līdz 9. klasei. Izņēmums paredzēts gadījumiem, kad pedagogs atļauj telefonu izmantot mācību procesā. No 10. klases šāds visā valstī noteikts likuma aizliegums vairs nav spēkā, taču skolas var noteikt savus iekšējās kārtības noteikumus.
Izglītības un zinātnes ministrija 2026. gada augustā aktualizēja arī vadlīnijas par mobilo tālruņu un citu tehnisko līdzekļu izmantošanu izglītības iestādēs. Tajās uzsvērts, ka tehnoloģijas jāizmanto mērķtiecīgi un atbilstoši mācību vajadzībām, nevis jāļauj tām traucēt mācību procesu vai skolēnu savstarpējās attiecības.
Tātad Latvijā izvēlētais risinājums nav pilnīgs viedierīču aizliegums visiem skolēniem. Tas nosaka skaidru vecuma robežu, vienlaikus saglabājot iespēju pedagogiem izmantot telefonus kā mācību līdzekli.
Viedtālruņu ierobežošana kļūst par starptautisku tendenci
Arī citviet pasaulē skolas un valdības arvien aktīvāk ierobežo viedtālruņu lietošanu. Piemēram, ASV Florida jau 2023. gadā pieņēma likumu, kas aizliedza skolēniem izmantot mobilos tālruņus mācību stundu laikā valsts skolās. Kopš tā laika līdzīgi ierobežojumi ieviesti daudzos citos štatos, taču noteikumi atšķiras: dažviet telefoni jānovieto somās, citviet tie jānodod glabāšanā vai jāievieto īpašos slēdzamos maciņos.
Viens no pazīstamākajiem šādu ierobežojumu risinājumiem ir Yondr maciņi. Skolēns tajā ievieto savu tālruni, un maciņš tiek aizslēgts ar speciālu mehānismu. Atbloķēt to iespējams tikai ar tam paredzētu ierīci, piemēram, dodoties prom no skolas. Šādi skolēnam nav jānodod telefons skolas darbiniekiem, taču mācību dienas laikā viņš to nevar izmantot.
Šādu ierobežojumu pamatā ir ne tikai vēlme novērst sociālo tīklu un spēļu lietošanu stundu laikā. Skolas vēlas mazināt arī uzmanības novēršanu, digitālo saziņu, kas var veicināt savstarpējos konfliktus, un situācijas, kad skolēni mācību laikā nepārtraukti pārbauda paziņojumus.
Hārvardas pētījums sniedz vienu no līdz šim plašākajiem pierādījumiem, ka stingri un konsekventi ieviesti viedtālruņu ierobežojumi var uzlabot mācību rezultātus. Latvijas gadījumā šie secinājumi ir īpaši interesanti, jo aizliegums jau ir attiecināts uz visu pamatskolu. Turpmāk būs svarīgi vērot, vai līdzīgas sekmju izmaiņas būs novērojamas arī Latvijas skolās.
Avots: Harvard


















