Google kiberdrošības pētnieki atklājuši MI darbinātu hakeru rīku ar komentāriem krievu valodā

Google kiberdrošības pētnieki atklājuši hakeru izstrādātu MI rīku, kas spēj patstāvīgi atrast programmatūras ievainojamības, izveidot to izmantošanai paredzētu kodu un automātiski veikt uzbrukumus bez cilvēka iesaistes. Īpašu uzmanību piesaistījis fakts, ka rīka konfigurācijas failos atrasti komentāri krievu valodā, bet tā darbības pēdas liecina par interesi par Francijas mediju, izklaides un izglītības nozares tīmekļvietnēm.
Par atklājumu Google Threat Intelligence Group (GTIG) ziņoja savā 2026. gada trešā ceturkšņa kiberdraudu pārskatā. Tas ir būtisks pavērsiens kiberuzbrukumu attīstībā, jo līdz šim Google bija novērojusi MI izmantošanu atsevišķos uzbrukumu posmos, bet šoreiz pirmo reizi konstatēja pilnībā automatizētu ievainojamību meklēšanu un izmantošanu bez cilvēka iejaukšanās.
exploit_agent pats atrod drošības kļūdas un izveido uzbrukuma kodu
Google atklāja rīku ar nosaukumu exploit_agent kādā internetā publiski pieejamā testa jeb sagatavošanas serverī. Šādus serverus uzbrucēji izmanto, lai glabātu un sagatavotu savus rīkus, pirms tie tiek izmantoti pret reāliem mērķiem.
exploit_agent ir veidots kā vairāku MI aģentu sistēma, kas pieslēdzas vairākām lielajām valodu modeļu (LLM) sistēmām. Tās ietver gan jaudīgus komerciālos modeļus, gan lokāli darbināmus modeļus.
Rīka darbības princips ir īpaši satraucošs. Tas nepārtraukti uzrauga populāras tīmekļa lietotnes un to programmatūras atjauninājumus. Tiklīdz izstrādātājs publicē drošības labojumu, rīks salīdzina programmas kodu pirms un pēc atjauninājuma. Šādi iespējams noskaidrot, kura koda daļa ir mainīta un kādu drošības problēmu izstrādātājs mēģinājis novērst.
Pēc tam MI analizē atrasto izmaiņu nozīmi, mēģina identificēt ievainojamību, sagatavo tās izmantošanai paredzētu kodu jeb ekspluatu un automātiski to palaiž. Tādējādi uzbrucējam nav nepieciešams manuāli izpētīt katru atjauninājumu, rakstīt uzbrukuma kodu un pārbaudīt tā darbību.
Šajā gadījumā runa galvenokārt ir par tā dēvētajām N dienu ievainojamībām jeb jau zināmām drošības kļūdām, kurām izstrādātājs ir publicējis labojumu. Uzbrucēji var izmantot laika posmu, kurā daļa sistēmu vēl nav atjauninātas. Salīdzinot programmatūras versijas, iespējams ātri noskaidrot, kādu kļūdu labojums novērš un kā to varētu izmantot uzbrukumam.
Google ziņojumā kā piemērs parādīts, kā rīks analizējis WordPress spraudņa Spectra jeb Ultimate Addons for Gutenberg 2.19.25 versijas piekļuves kontroles mehānismus. Šī programmatūras daļa nosaka, kuriem lietotājiem ir tiesības piekļūt konkrētām funkcijām un veikt noteiktas darbības. Tomēr Google nav apstiprinājusi, ka šī konkrētā analīze būtu novedusi pie veiksmīga uzbrukuma.
Sagatavošanas serverī atrasti arī citi rīki, kas paredzēti darbībām pēc sākotnējās ielaušanās. Tie var kartēt iekšējo tīklu, mēģināt uzminēt paroles, izmantojot brutālā spēka metodi, kā arī ievietot tīmekļvietnēs slēptas vadības saskarnes jeb tīmekļa čaulas. Tās ļauj uzbrucējam saglabāt piekļuvi jau kompromitētai sistēmai un atgriezties tajā vēlāk.
Google serverī atrada arī datus, kas, pēc pētnieku vērtējuma, bija iegūti no uzbrukumu upuriem. To analīze liecināja, ka rīka operators interesējies par Francijas tīmekļvietnēm, kas saistītas ar medijiem, izklaides industriju un izglītību.
Īpaši interesanta detaļa bija rīka konfigurācijas failos atrastie komentāri krievu valodā. Tajos bija norādes par LLM API atslēgām automātiskai ekspluatācijai un paskaidrojums, ka tās jāievada pašā konfigurācijas failā, nevis sarunā ar MI. Šīs norādes liecina par rīka operatora darba organizāciju, taču pašas par sevi nepierāda tā izstrādātāju vai operatoru izcelsmi.

Komentāri krievu valodā failos `exploit_agent` (Google)
MI kiberuzbrukumi kļūst ātrāki un sarežģītāki
Google dati liecina, ka MI izmantošana kiberuzbrukumos vairs nav tikai teorētisks risks. Kopējais publiski atklāto ievainojamību un to izmantošanas gadījumu skaits no 2026. gada janvāra līdz augustam gandrīz dubultojās.
Arī nulles dienas ievainojamību izmantošana kļuvusi biežāka. Tās ir drošības kļūdas, par kurām programmatūras izstrādātājs vēl nezina vai kurām nav pieejams labojums. Google aprēķinājusi, ka 2025. gadā šādu ekspluatāciju bija vidēji astoņas mēnesī, bet 2026. gadā līdz augustam vidēji jau 11 mēnesī. Augustā to skaits sasniedza 22.
Vienlaikus Google novērojusi arī citus atvērtā koda MI uzbrukumu rīkus, tostarp CAIRN un PentAGI, kas izmantoti reālos kiberincidentos. Šādas sistēmas var apvienot vairākus specializētus MI aģentus, kas sadarbojas, lai veiktu izlūkošanu, meklētu ievainojamības un automatizētu dažādus uzbrukuma posmus.
Tas būtiski maina kiberdrošības speciālistu darba apstākļus. Ja agrāk uzbrucējam bija nepieciešams laiks, lai izpētītu programmatūras atjauninājumu, atrastu kļūdu un sagatavotu ekspluatācijas kodu, tad MI aģenti šo procesu var ievērojami paātrināt. Turklāt automatizācija ļauj vienlaikus pārbaudīt daudz lielāku sistēmu skaitu.
Google atklājums ir daļa no plašākas tendences, kurā uzbrucēji izmanto MI ne tikai koda rakstīšanai, bet arī sarežģītu uzbrukumu plānošanai un izpildei. Tāpēc uzņēmumiem arvien svarīgāk kļūst savlaicīgi instalēt drošības atjauninājumus, uzraudzīt internetā pieejamās sistēmas un meklēt ne tikai zināmas ievainojamības, bet arī pazīmes, kas liecina par to izmantošanu.
Ziemeļkorejas hakeri izmanto MI arī uzbrukumos kriptovalūtu uzņēmumiem
Atsevišķā ziņojuma sadaļā Google apraksta arī Ziemeļkorejai piedēvētas kiberuzbrukumu aktivitātes pret kriptovalūtu uzņēmumiem Ziemeļamerikā un Eiropā. Šajā gadījumā pētnieki izsekoja grupu ar nosaukumu MIDNIGHT NEPTUNE, kuru saista ar Ziemeļkorejas interesēm.
Uzbrucēji izmantoja viltotus vervētāju profilus profesionālajos sociālajos tīklos, lai nodibinātu kontaktus ar kriptovalūtu uzņēmumu darbiniekiem. Profilu attēlos bija Google SynthID ūdenszīmes, kas norāda uz MI ģenerētu attēlu izmantošanu. Tas liecina, ka viltotās identitātes tika veidotas ar ģeneratīvā MI palīdzību.
Pēc sākotnējās piekļuves iegūšanas uzbrucēji mēģināja izmantot uzņēmumu pašu izstrādes rīkus pret tiem. Viņi mainīja iekšējā koda repozitorija konfigurācijas failu .claude/settings.json, kas tiek izmantots programmēšanas asistenta Claude Code darbības iestatīšanai.
Šīs izmaiņas panāca, ka, izstrādātājam palaižot Claude Code, sistēma automātiski lejupielādēja un palaida ļaunprogrammatūru SOMBERMEME. Tādējādi uzbrucēji izmantoja uzticamu izstrādes rīku kā veidu, kā izplatīt kaitīgu kodu uzņēmuma iekšienē.
Lai savas darbības padarītu mazāk aizdomīgas, hakeri izveidoja arī GitHub piekļuves pilnvaras ar nosaukumiem, kas atgādināja Microsoft Copilot. Šādi piekļuves ieraksti varēja izskatīties pēc parastas uzņēmuma izstrādes vides aktivitātes.
Šis gadījums parāda, ka MI rīki var kļūt par uzbrukuma kanālu pat tad, ja tie paši nav ievainojami. Ja uzbrucējs spēj mainīt izstrādes vides konfigurāciju, uzticams MI programmēšanas asistents var tikt izmantots, lai palaistu ļaunprātīgu kodu un nodrošinātu turpmāku piekļuvi uzņēmuma sistēmām.
Ziemeļkorejas hakeru aktivitātes kriptovalūtu nozarē ir daļa no daudz plašākas problēmas. TRM Labs 2026. gada oktobra beigās publicētajā analīzē lēsa, ka Ziemeļkorejai piesaistīti uzbrucēji kopš 2017. gada nozaguši kriptovalūtas aptuveni 12,8 miljardu dolāru vērtībā. No šīs summas aptuveni 7,4 miljardi dolāru attiecās uz 2026. gadu.
Viens no lielākajiem nesenajiem incidentiem bija 29. oktobra uzbrukums kriptovalūtu biržai Binance, kurā no tās makiem tika nozagti aktīvi aptuveni 6,3 miljardu dolāru vērtībā. TRM Labs šo uzbrukumu ar augstu pārliecību saistīja ar Ziemeļkorejas grupu TraderTraitor. Arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs un Binance vēlāk vainoja Ziemeļkorejas hakerus, tomēr šo incidentu nevajadzētu jaukt ar Google aprakstītajiem uzbrukumiem kriptovalūtu uzņēmumiem, kuros tika izmantots MI.
Google ziņojuma galvenais brīdinājums ir skaidrs: MI aģenti arvien vairāk spēj patstāvīgi veikt uzdevumus, kuriem agrāk bija nepieciešama cilvēku iesaiste. Tas attiecas gan uz programmatūras ievainojamību meklēšanu, gan uz piekļuves iegūšanu uzņēmumu sistēmām un ļaunprogrammatūras izplatīšanu. Kriptovalūtu uzņēmumiem tas nozīmē, ka drošības riski vairs neaprobežojas tikai ar maku aizsardzību un privāto atslēgu glabāšanu. Apdraudēta var būt arī visa izstrādes vide, darbinieku konti un rīki, kuriem uzņēmums uzticas.


















