Kāpēc lidmašīnās ekonomiskās klases sēdvietas ir tik neērtas
Garie pārlidojumi ar vairākām pārsēšanās reizēm spilgti izgaismo ekonomiskā klase sēdekļu galveno problēmu, diskomforts nav nejaušība, bet gan dizaina un biznesa prioritāšu rezultāts. Kad pēc lidojuma par 86 centimetru starprindu attālumu atceries kā par sen zudušu komforta standartu, kļūst skaidrs: lidostas veikali un dārgas uzkodas nav pats grūtākais, kas sagaida ceļā.
Ekonomiskā klase sēdeklim ir jābūt:
maksimāli vieglam,
kompaktiem izmēriem,
ar zemām ražošanas un apkopes izmaksām,
sertificētam ugunsdrošībai un triecienizturībai.
Tas nozīmē kompromisu, ļoti plānu polsterējumu, stingru rāmi (alumīnija sakausējums, titāns vai kompozīti) un minimālu atzveltnes kustību. Gravitācija šajā gadījumā nav galvenais orientieris, šeit svarīgāki ir citi “lauki”: svars un izmaksu efektivitāte.
No 1970. gadiem līdz šodienai: kā saruka ekonomiskā klase sēdekļi
gadā attālums starp rindām bija 86–89 cm, bet sēdekļa platums — 46–48 cm. Šodien dažos reisos attālums ir jau 71 cm starp rindām un 41 cm sēdvietas platumā. Tas notika, jo aviokompānijas cīnās par katru centimetru, kas ļauj salonā ielikt vairāk vietu, tā palielinot ienākumus uz kvadrātmetru.
Vai diskomforts Ekonomiskajā klasē ir nejaušs vai stratēģisks
Ekonomiskā klase ir ienesīgākais segments, bet biznesa klase nodrošina lielāku peļņu uz vienu vietu. Tāpēc pastāv versija, ka diskomforts var būt ne tikai kompromiss, bet arī netiešs stimuls, lai pasažieri apsvērtu iespēju pāriet uz augstāku klasi, kur peļņas atdeve ir lielāka.
Vai būs komforta revolūcija Ekonomiskajā klasē?
Pētnieki un dizaineri strādā pie jauniem konceptiem:
anatomiski precīzākas atzveltnes, izmantojot 3D skenēšanu un CAD,
vieglas sieta tipa atzveltnes un 3D auduma sēdekļus,
mainīga blīvuma putu polsterējumu.
Ambiciozākās idejas ietver gravitācijas centra adaptāciju, iebūvētu masāžu un alternatīvas sēdpozīcijas, bet pagaidām šie risinājumi ir sastopami tikai premium klasēs.
Drošība un svars aviācijā ir prioritāte, bet komforts ekonomiskajā klasē joprojām paliek otrajā plānā. Lidojumā tas nozīmē stingru konstrukciju, plānu polsterējumu un ierobežotu pozīcijas maiņu, nevis tāpēc, ka tas nav iespējams, bet tāpēc, ka tas ir visizdevīgāk.
