Kāpēc viedtālruņi gandrīz nekad nerādās mūsu sapņos?
Viedtālrunis ir gandrīz vienmēr mums līdzās: rokā, kabatā, uz galda vai pat zem spilvena. Mēs to izmantojam tik bieži, ka dažkārt pat nepamanām, cik lielu daļu mūsu ikdienas tas aizņem. Tomēr mēģiniet atcerēties, vai jums kādreiz ir sapnī parādījies viedtālrunis? Iespējams, ka nē. Kāpēc ierīce, kas ikdienā ir tik nozīmīga, sapņos parādās pārsteidzoši reti?
Viedtālruņi sapņos patiešām ir retums
Sapņu pētnieks Kellijs Bulklijs savulaik analizēja vairāk nekā 16 000 sapņu aprakstu no specializētas datubāzes. Kā raksta Psychology Today, ar tālruni saistīti vārdi bija sastopami tikai 3,55% sieviešu un 2,69% vīriešu sapņos. Salīdzinājumam, automašīnas sapņos parādījās aptuveni 9% gadījumu, bet dažādi transportlīdzekļi kopumā, pat 24% sapņu.
Pats pētnieks gan uzsvēra, ka šī bija aptuvena un samērā vienkārša analīze. Meklēšanā tika iekļauti arī parastie stacionārie telefoni, tāpēc rezultāti nav uzskatāmi par precīzu viedtālruņu parādīšanās biežuma mērījumu. Tomēr tendence ir interesanta, digitālās ierīces mūsu sapņos parādās daudz retāk, nekā varētu gaidīt.
Vai pie vainas ir mūsu smadzeņu mehānisms?
Viena no populārākajām teorijām sapņu izskaidrošanai ir tā dēvētā draudu simulācijas teorija. Saskaņā ar to sapņi savulaik kalpoja kā sava veida evolūcijas treniņš, kurā cilvēki drošā vidē varēja izspēlēt bīstamas situācijas, piemēram, sastapšanos ar plēsēju vai ienaidnieku.
Viedtālruņi cilvēces vēsturē pastāv tikai dažas desmitgades, tāpēc varētu šķist, ka mūsu smadzenes vienkārši nav paspējušas tos „iekļaut” sapņos.
Taču šo skaidrojumu apšauba labi zināmais Tetris efekts. Cilvēki, kuri ilgstoši un intensīvi spēlējuši Tetris, pirms miega nereti sāk redzēt krītošas ģeometriskas figūras. Dažkārt spēle turpinās arī pašā sapnī.
Tas nozīmē, ka smadzenes spēj pavisam jaunus digitālus objektus iekļaut sapņos, ja pieredze ir pietiekami intensīva, atkārtota un vizuāli izteiksmīga. Tātad problēma, visticamāk, nav tikai tehnoloģijas „jaunums”.
Sapņos svarīgākas ir emocijas, nevis ierīces
Sapņi nav vienkārši iepriekšējās dienas notikumu videoieraksts. Lai kāds objekts kļūtu par nozīmīgu sapņa elementu, tam parasti nepieciešama spēcīga fiziska vai emocionāla saikne.
Piemēram, vadot automašīnu, cilvēks fiziski izjūt paātrinājumu, stūres vibrāciju, motora skaņu un apkārtējās vides izmaiņas. Tā ir daudzdimensionāla fiziska pieredze.
Ar viedtālruni ir citādi. Tiklīdz atbloķējam ekrānu, mēs lielākoties pārstājam domāt par pašu ierīci. Mūsu uzmanību aizņem tas, kas tajā notiek, ziņa no drauga, smieklīgs video vai satraucošas ziņas.
Viedtālrunis kļūst par sava veida neredzamu logu uz informācijas pasauli. Trīs stundas bezmērķīgas ritināšanas var atstāt atmiņā mazāk iespaidu nekā viena emocionāla ziņa, ko izlasījām desmit sekundēs.
Tāpēc sapnī, visticamāk, parādīsies nevis pats telefons, bet gan cilvēks, ar kuru strīdējāmies sarakstē, vai situācija, kas šo saraksti izraisīja.
Sapņos loģika nedarbojas tāpat kā nomodā
Lielu daļu spilgtāko sapņu redzam REM jeb ātrās acu kustības miega fāzē. Šajā laikā smadzenēs pastiprināti darbojas ar emocijām un vizuālajiem tēliem saistītās zonas, bet samazinās aktivitāte smadzeņu apgabalā, kas atbild par loģiku, plānošanu un kontroli.
Tāpēc sapnī varam mierīgi atrasties skolā, kas vienlaikus atrodas lidmašīnā, un tas mūs nemaz nepārsteidz. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc sapņos ir grūti „uzbūvēt” reāli funkcionējošu viedtālruni. Telefona lietošana prasa precīzu darbību secību: jāatrod konkrēta ikona, jāizvēlas kontakts, jāuzraksta teksts un jāveic virkne citu darbību.
Ja telefons sapnī tomēr parādās, tas bieži uzvedas ļoti dīvaini:
- pogas mainās vai pazūd;
- uzrakstītais teksts nepārtraukti mainās un nav izlasāms;
- nepieciešamais kontakts pēkšņi pazūd;
- telefona korpuss maina formu mūsu rokās.
Smadzenēm sapnī ir daudz vieglāk radīt vispārīgu ideju „es kādam nosūtu svarīgu ziņu” nekā precīzi atveidot viedtālruņa ekrānu, lietotnes saskarni un rakstīšanas procesu.
Tāpēc nākamreiz, kad sapnī šķiet, ka kādam rakstāt ziņu, pievērsiet uzmanību telefonam. Iespējams, jūs atcerēsieties pašu sarunas saturu, taču ierīce, ar kuru to darījāt, būs kaut kur pazudusi vai arī izskatīsies pavisam citādi.
