Kas notiks ar mūsu digitālo parakstu kvantu laikmetā?
“Post-Quantum Cryptography: The Next Era of Digital Security” – nosaukums izklausās tā, it kā tūlīt sāktos ļoti sarežģīta matemātikas lekcija. Taču 7. oktobra vakarā Igaunijas vēstniecībā Rīgā sarunas centrā bija pavisam praktisks jautājums: kas notiks ar mūsu datiem, digitālo identitāti un elektroniskajiem parakstiem, ja kādreiz parādīsies pietiekami jaudīgs kvantu dators?
Pasākumu organizēja Igaunijas vēstniecība Latvijā, SK ID Solutions sadarbībā ar RIGA COMM, tas bija viens no RIGA COMM 2026 pavadošajiem pasākumiem pirms izstādes un konferences sākuma. Pasākumu atklāja Igaunijas vēstnieks Latvijā Ēriks Marmei. Diskusijā piedalījās eksperti no visām trim Baltijas valstīm – Dan Bogdanov no Igaunijas Cybernetica, Simona Zavackė no Viļņas Universitātes, Jānis Džeriņš no CERT.LV un Raul Eks no SK ID Solutions. Pasākums pulcēja arī uzņēmējus un tehnoloģiju nozares pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Sarunu vadīja Krists Mediņš. Uzmanības centrā bija jautājums, kā Baltijas valstīm un organizācijām sagatavoties laikam, kad ar pašreizējiem kriptogrāfijas risinājumiem varētu vairs nepietikt.
Kvantu dators nav vienkārši “ļoti ātrs dators”
Parastie datori informāciju apstrādā bitos, kuru vērtība ir 0 vai 1. Kvantu datori izmanto kubitus, kas darbojas pēc citiem kvantu mehānikas principiem. Tas nenozīmē, ka kvantu dators būs vienkārši daudz ātrāks dators visiem uzdevumiem. Taču noteiktiem sarežģītiem aprēķiniem tas nākotnē varētu sniegt būtiskas priekšrocības. Un te sākas problēma ar mūsdienu šifrēšanu. Daļa pašreiz izmantoto kriptogrāfijas algoritmu drošība balstās uz matemātiskiem uzdevumiem, kurus parastajiem datoriem ir ļoti grūti atrisināt. Pietiekami jaudīgs kvantu dators dažus no šiem uzdevumiem varētu atrisināt daudz efektīvāk. Tāpēc jau tagad tiek izstrādāta tā sauktā postkvantu kriptogrāfija jeb PQC – jaunas šifrēšanas metodes, kurām vajadzētu būt izturīgām arī pret kvantu datoru radīto apdraudējumu.
Un te parādās mūsu personas dati
Kriptogrāfija nav kaut kas tāls, ko izmanto tikai kiberdrošības speciālisti. Tā atrodas aiz digitālās identitātes, elektroniskajiem parakstiem, drošiem pieslēgumiem, sertifikātiem un datu šifrēšanas. Tas nozīmē, ka jautājums par kvantu datoriem nākotnē var skart arī pavisam ikdienišķas lietas, piemēram, kā mēs parakstām dokumentu vai pieslēdzamies kādam pakalpojumam. Turklāt pastāv tā sauktais “savāc tagad, atšifrē vēlāk” risks. Uzbrucējs var savākt šifrētus datus jau šodien un mēģināt tos atšifrēt nākotnē, kad būs pieejamas jaudīgākas tehnoloģijas. Tāpēc pāreja uz jaunām kriptogrāfijas metodēm nav jautājums tikai par nākotni. Daļa sagatavošanās jāveic jau tagad.
Baltija gatavojas, bet katra savā tempā
Igaunijai šajā jomā ir īpaša pieredze. Cybernetica jau vairākus gadus pēta postkvantu kriptogrāfiju un strādā pie risinājumiem, kurus varētu izmantot Igaunijas digitālās valsts infrastruktūrā. Arī Latvijā 2026. gadā atjaunotās kriptogrāfijas vadlīnijas paredz gatavošanos postkvantu laikmetam. Viens no pirmajiem soļiem ir apzināt, kādi kriptogrāfijas risinājumi tiek izmantoti un kuriem no tiem nākotnē varētu būt nepieciešama nomaiņa. Lietuvā noteiktām kritiskās kiberdrošības jomas organizācijām līdz 2027. gada 1. maijam jāveic izmantotās kriptogrāfijas inventarizācija, jānosaka sistēmas ar augstāku kvantu risku un jāsagatavo pārejas plāni.Tas nozīmē, ka Baltijas valstis par šo problēmu ne tikai runā, bet ir sākta praktiska gatavošanās.
Jautājums uz kuru vēl nav atbildes
Viens no vakara interesantākajiem ekspertiem bija Dan Bogdanov no Cybernetica. Uzņēmums ar postkvantu kriptogrāfiju strādā kopš 2017. gada un pēta, kā šādas tehnoloģijas izmantot arī Igaunijas digitālās valsts sistēmās. Taču uz vienu ļoti svarīgu jautājumu pagaidām nav atbildes: kad tieši parādīsies kvantu dators, kas spēs apdraudēt šodien izmantoto kriptogrāfiju? Neviens nevar nosaukt konkrētu gadu. Tāpēc galvenā doma nav gaidīt dienu, kad parādīsies šāds dators. Galvenais ir sagatavoties pirms tam.
No kvantu datora līdz mūsu telefonam
Interesantākais ir tas, ka postkvantu kriptogrāfija nav tehnoloģija, kuru varēs sākt izgudrot tikai tad, kad pirmais jaudīgais kvantu dators jau būs gatavs. Jaunas kriptogrāfijas metodes var ieviest arī tradicionālajos datoros un serveros. Lielākais izaicinājums ir pāreja – apzināt, kur tiek izmantota vecā kriptogrāfija, izvēlēties jaunus risinājumus un pakāpeniski tos ieviest. Un tas attiecas arī uz pakalpojumiem, kurus izmantojam ikdienā: digitālo identitāti, banku pakalpojumiem, elektronisko parakstu un dažādiem tiešsaistes servisiem. Kvantu dators vēl nav mūsu ikdiena, taču gatavošanās tā iespējamai ietekmei jau ir sākusies. Un, kad runa ir par mūsu datu un digitālās identitātes drošību, labāk šīm pārmaiņām sagatavoties laikus.
Avots: Tehnoparks
