GPT-6 Astra palīdz atšifrēt 1941. gada Enigma radiogrammu
Foto – ilustratīvs
Bloomberg darbinieks Kārters Lefens ziņo, ka ar GPT-6 Astra palīdzību izdevies atjaunot 1941. gada 10. jūlija vācu militārās radiogrammas tekstu, kas kopš 2005. gada bija palicis neatšifrēts CryptoCellar arhīvā. Radiogramma ar identifikatoru MVUEH satur 82 šifrētus simbolus, un divas tajā pašā dienā izmantotās zināmās atslēgas tai nebija piemērotas.
Pētījums notika 14. un 15. septembrī. Lefens formulēja uzdevumu un vadīja procesu, bet Astra kopā ar vairākiem paralēli strādājošiem MI aģentiem analizēja arhīva materiālus, salīdzināja grūti salasāmu simbolu variantus, rakstīja programmas atslēgas meklēšanai un pārbaudīja atrastos risinājumus.
Atslēga slēpās vietvārda atkārtojumā
Lefens lēsa, ka Astra tiešajam darbam bija nepieciešamas aptuveni 10 stundas. Tomēr detalizētajā ziņojumā viņš precizēja, ka daudzi procesi tika palaisti paralēli, tādēļ precīzi nodalīt cilvēka un modeļa darba laiku nav iespējams.
Būtisku pavedienu deva cita 1941. gada 10. jūlija radiogramma ar identifikatoru SIPVX, kas tika atšifrēta jau 2017. gadā. Tās tekstā divas reizes pēc kārtas bija minēts vietvārds Rosenow.
Pētnieki pieļāva, ka secība ROSENOWROSENOW varētu būt arī MVUEH radiogrammā. Šie 14 simboli tika izmantoti kā tā dēvētais “crib” jeb iespējamais sākotnējā teksta fragments, kas ļauj ievērojami samazināt meklējamo Enigma atslēgu skaitu. Pārējie 68 radiogrammas simboli iepriekš nebija zināmi.
Meklēšanu apgrūtināja arī arhīva dokumentu kvalitāte. Pirms atslēgas meklēšanas komanda identificēja 12 vietas, kur atsevišķus rokraksta burtus varēja nolasīt vairākos veidos. Galīgā rekonstrukcija no vienas iepriekšējās transkripcijas atšķiras par trim simboliem.
Two days ago, GPT-6 Astra broke a yet unsolved German Army Enigma message from 1941. Amazingly Astra was able to autonomously:
– Search historical archives
– Compare uncertain letters
– Find contextual clues
– Build an Enigma simulator
– Write cryptanalysis code
– Run parallel… pic.twitter.com/m5usF56bsH— Carter Leffen (@carterleffen) September 17, 2026
Astra pārbaudīja miljardiem kombināciju
Astra izveidoja Enigma simulatoru, kā arī kriptoanalīzes programmas Python un C++ valodā. Atbilstoši eksperimentā noteiktajiem nosacījumiem sistēma pārbaudīja aptuveni 4,29 miljardus “crib” pozīciju un rotoru parametru kombināciju.
Pēc iespējamā kandidāta atrašanas atsevišķi tika pārbaudīti aptuveni 14,8 miljoni fizisko atslēgu, izmantojot radiogrammas saglabājušos virsrakstu.
Rezultātā pētniekiem izdevās atjaunot Enigma konfigurāciju: rotoru secību II-V-III, gredzenu iestatījumus H-M-F, sākotnējo pozīciju R-W-D un desmit savienojumus uz spraudņu paneļa.
Divas neatkarīgi izveidotas Enigma implementācijas ar atrastajiem parametriem spēja gan atšifrēt visus 82 radiogrammas simbolus un tās virsrakstu, gan pēc tam tos atkārtoti šifrēt, iegūstot identisku rezultātu.
Ko saturēja 1941. gada radiogramma?
Atšifrētajā ziņojumā tā nosūtītājs lūdza informāciju par turpmāko pārvietošanās maršrutu, norādīja, ka atrodas Rosenow, un pieprasīja nekavējoties atbildēt pa radio.
Pagaidām nav noskaidrots, kurš tieši apdzīvotais punkts ar nosaukumu Rosenow bija domāts. Nosūtītāja paraksts provizoriski nolasīts kā Waschbusch.
Iegūto rezultātu pārbaudīja Enigma pētnieks Frode Vejrūds, kurš uztur CryptoCellar arhīvu. Viņš apstiprināja atrasto atslēgu un norādīja, ka tā būtiski atšķiras no abām pārējām zināmajām 1941. gada 10. jūlija atslēgām.
Pēc viņa domām, iepriekšējos mēģinājumus varēja apgrūtināt kļūdas vecajā radiogrammas transkripcijā, kā arī neparasta kreisā rotora pāreja ziņojuma beigās.
Astra neuzlauza Enigma šifru
Eksperimenta autori uzsver, ka Astra nav “uzlauzusi Enigma” kā šifrēšanas sistēmu. Enigma kriptoanalīzes metodes tika izstrādātas jau pirms Otrā pasaules kara un tā laikā.
Šajā gadījumā MI palīdzēja pētniekiem atjaunot vienas konkrētas radiogrammas atslēgu un tekstu, kas mūsdienu arhīvā bija palicis neatšifrēts.
Tāpat pētnieki neapgalvo, ka šī būtu pirmā šāda veida radiogrammas atšifrēšana pasaulē. Meklēšana bija pilnīga tikai noteiktā eksperimenta ietvarā, kurā tika izvirzīti konkrēti pieņēmumi par izmantoto Enigma modeli, rotoriem, spraudņu paneļa konfigurāciju, iespējamajiem oriģinālā dokumenta nolasījumiem un izmantoto “crib” fragmentu.
Tomēr eksperiments demonstrē, kā mūsdienu MI sistēmas var apvienot arhīvu analīzi, programmēšanu un kriptoanalīzi, lai atrisinātu problēmas, kuras gadu desmitiem nav izdevies atrisināt ar tradicionālām metodēm.
