Svarīgākais, kas jāzina par divsajūgu pārnesumkārbas uzturēšanu
Lielākā daļa auto īpašnieku jau zina atšķirību starp manuālo un automātisko pārnesumkārbu, tomēr divkāršā pārnesumkārba jeb tā dēvētā dubultā sajūga transmisija (DCT, DSG) ir izraisījusi lielāku interesi autovadītājos pēc tam, kad vieglajiem automobiļiem tos masveidā sāka ražot Volkswagen (VW) un 1970. gados sacīkšu vajadzībām tos sāka ieviest augstas klases transportlīdzekļu ražotāji, piemēram, Porsche un Ferrari. “TotalEnergies” tehniskās nodaļas vadītājs Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński) atgādina pamatprincipus divsajūga pārnesumkārbas kopšanai.
Kas jāzina par divsajūgu pārnesumkārbu?
Divsajūgu pārnesumkārbas koncepciju pirmo reizi izstrādāja franču inženieris Ādolfs Kēgress (Adolphe Kégresse) 1939. gadā. Tolaik gan izgudrotājam trūka līdzekļu, lai realizētu savu ideju. Tikai 1950. gadā kāda britu autobūves kompānija sāka izstrādi pie pirmās šāda tipa pārnesumkārbas, kuras pamatā bija divi elektromagnētiskie sajūgi, analogā elektronika un spoles. Mūsdienās lielie auto zīmoli, piemēram, Škoda, SEAT, Volkswagen divsajūgu pārnesumkārbu dēvē par DSG (Direct Shift Gearbox), savukārt Audi to nosaucis par S tronic, bet Porsche par PDK (Porsche Doppel Kupplungs getriebe). Citu marku automobiļos tiek izmantoti arī tādi apzīmējumi kā EDC, SST, DCT, TCT, DCT, PowerShift, Drivelogic vai PDK. Apzīmējumi ir dažādi, tomēr tie visi attiecas uz vienu un to pašu – divsajūgu pārnesumkārbu.
Revolucionāra tehnoloģija – ar ko divsajūgu pārnesumkārba atšķiras no citām?
Divsajūgu pārnesumkārba ļoti atgādina manuālo pārnesumkārbu, taču viena pārnesuma pārslēgšanas sinhronizēšanai izmanto divus sajūgus. Katrs sajūgs darbina atšķirīgu pārnesumu komplektu – viens kontrolē pārnesumus ar pāra skaitļiem, bet otrs – nepāra numuru pārnesumus. Šis pārnesumkārbas risinājums nodrošina ļoti vienmērīgu braukšanu, jo vadītājam nav jāspiež sajūgs un jāpārslēdz ātrumi un, pats galvenais, zemāku degvielas patēriņu nekā klasiskā automātiskā pārnesumkārba. Divsajūgu pārnesumkārbas var darboties automātiski, taču ir iespēja tās vadīt arī manuāli.
Tirgū dominē divu veidu pārnesumkārbas – pirmās ir aprīkotas ar slapjā sajūgu komplektu (parasti 6 ātrumu). Senākā versija ir DQ250, ko izmantoja Volkswagen, un tās griezes moments ir 350 Nm. Otrais tips ir pārnesumkārbas ar sausajiem sajūgiem, kuriem parasti ir 7 pārnesumi un tie strādā ar dzinējiem, kuriem ir mazāks griezes moments. Piemēram, DQ200 transmisija, ko prezentēja Volkswagen 2008. gadā un kas pielāgota motoriem, kuru griezes moments nepārsniedz 250 Nm.
llgmūžība, darbība un apkope
Ražotāji, kas izgatavo divsajūgu pārnesumkārbas, apgalvo, ka to mūžs svārstās no apmēram 150 līdz 300 tūkstoši kilometru. Tas ir atkarīgs ne tikai no pašas pārnesumkārbas konstrukcijas, bet arī no vadītāja braukšanas stila, auto izmantošanas apstākļiem, laicīgas apkopes ievērošanas, eļļu kvalitātes un daudziem citiem ietekmējošiem faktoriem. Dažkārt autovadītāji apgalvo, ka viņu pārnesumkārbas darbojas droši, neskatoties uz to, ka nobraukums ir lielāks nekā optimāli noteiktais, bet tas var būt maldīgs priekšstats, kas radies, nesalīdzinot braukšanas pieredzi ar jaunu auto. Dažas nodiluma pazīmes attīstās ļoti lēni, tāpēc autovadītāji tās neievēro, un laika gaitā viņi pieņem, ka “tā tam jābūt”, tomēr tas var radīt nepatīkamus pārsteigumus, auto pārdodot. Ja divsajūgu pārnesumkārbām apkopi neveic regulāri, var gadīties, ka vēlāk serviss izmaksās daudz dārgāk.
Svarīgākais priekšnoteikums: laicīga un kvalitatīva apkope
Eļļas maiņas biežumu nosaka ražotājs, un šie norādījumi ir atrodami katra lietotāja rokasgrāmatā. Atgādinām, ka divsajūgu pārnesumkārbām ar slapju sajūgu attālums līdz eļļas nomaiņai ir no 60 līdz 150 tūkstošiem kilometru. Auto pārnesumkārbai ar sausu sajūgu, kas ikdienā izmantots pārvietojoties pilsētas satiksmē, rekomendējams mainīt eļļu pēc aptuveni 150 000 km. Gadījumā, ja rokasgrāmatā nav minēts ātrumkārbas eļļas maiņas intervāls, vislabāk to darīt ik pēc 40 000 kilometru.
„Automātiskās divsajūgu pārnesumkārbas izmantošana nodrošina vienmērīgu pārnesumu maiņu un, pats svarīgākais, zemāku degvielas patēriņu nekā klasiskā automātiskā pārnesumkārba. Tomēr, neatkarīgi no izvēlētās pārnesumkārbas, par tās apkopi ir jārūpējas regulāri, tādēļ atgādinām un reizē iesakām izmantot atbilstošu, kvalitatīvu eļļu divsajūgu pārnesumkārbai un regulāri to nomainīt,” iesaka “TotalEnergies” tehniskās nodaļas vadītājs Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński).
Galvenās prasības divsajūgu pārnesumkārbas eļļas izvēlē slapjajiem sajūgiem ir optimizēta viskozitāte, laba izturība pret augstām un zemām temperatūrām, tāpat kā aizsardzība pret koroziju, nodilumu, nogulsnēm un putošanos. Svarīgi, lai eļļa nodrošinātu labu saderību ar blīvējumu materiāliem uzticamai pārnesumu pārslēgšanai. Galvenās prasības divsajūgu transmisijas eļļām, ko izmanto ar slapjo sajūgu, ir optimālas sajūgu un sinhronizatoru berzes īpašības, saderība ar slapjo sajūgu berzes materiāliem, sinhronizatoru aizsardzība. Šādos gadījumos eļļai ir pretrunīgi uzdevumi – samazināt berzes koeficientu uz zobratu riteņiem un, izmantojot īpašas piedevas, palielināt dinamiskās un statiskās berzes koeficientu uz slapjiem sajūgiem. Toties divsajūgu pārnesumkārbām ar sausajiem sajūgiem ir līdzīgas prasības kā klasiskām manuālajām pārnesumkārbām.
Par “TotalEnergies”
“TotalEnergies” ir plašs enerģētikas uzņēmums, kas ražo un tirgo enerģiju – naftu un biodegvielu, dabasgāzi un zaļās gāzes, atjaunojamos enerģijas avotus un elektroenerģiju – pasaules mērogā. Uzņēmumā strādā aptuveni 105 tūkstoši darbinieku, lai radītu labāku enerģiju, kas ir drošāka, tīrāka un pieejamāka pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Darbojoties vairāk nekā 130 valstīs, “TotalEnergies” savu projektu un darbību centrā ir izvirzījis ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, lai veicinātu cilvēku labklājību.
