Elektrifikācija un sporta auto: lieliska kombinācija vai solis atpakaļ?
Laiki, kad sportiskie auto bija aprīkoti ar lieliem dzinējiem, patērēja daudz benzīna un skaļi rūca, drīzumā var kļūt par nostalģiskām atmiņām. Emisijas ierobežojumi liek ražotājiem samazināt dzinējus un pāriet uz elektrifikāciju. Šāda tendence nav peļama, ja uz automašīnu raugās tikai kā uz transportlīdzekli. Savukārt auto entuziasti pret elektrisko piedziņu izturas skeptiski vai pat noraidoši.
Iekšdedzes dzinēju ēras beigas
Dinamikas ziņā elektriskā piedziņa jau ir pierādījusi savu pārākumu pār iekšdedzes motoriem. Tādi elektriskie superauto kā Rimac Nevera un Lotus Evija viegli pārspēj pat jaudīgos tradicionālos auto. Turklāt vakarējos supersprinterus pie luksofora var noskriet ne tikai sporta modeļi, bet arī tādi salīdzinoši praktiski četru durvju braucamie kā Tesla Model S Plaid un Porsche Taycan Turbo S, kas līdz 100 km/h paātrinās mazāk nekā 2,5 sekundēs.
Tomēr sportiskumu un braukšanas emocijas nosaka ne tikai uzrāviens, bet gan viss process pie stūres – vadāmība, pārnesumu pārslēgšana, dzinēja skaņa utt. To pirms teju pusgadsimta pierādīja Volkswagen, kad izlaida pirmās paaudzes Golf GTI. Slavenais modelis pārliecināja, ka arī ikdienas brauciens uz darbu var uzlabot omu.
Vēl nesen karsto hečbeku tirgus mutuļot mutuļoja un pircējiem bija neierobežota izvēle. Taču tirgus mainās, jo Eiropas Savienība ievieš arvien stingrākus izmešu ierobežojumus, un turpmāk tie būs vēl bargāki. Pašlaik vidējie oglekļa dioksīda izmeši nedrīkst pārsniegt 95 g/km, rēķinot visus konkrēta autoražotāja pārdotos modeļus. Pilsētas automašīnas ar nelielu iekšdedzes dzinēju vēl spēj izspraukties cauri šai adatas acij, taču lielākiem auto tas ir problemātiski, bet krosoveriem un limuzīniem – praktiski neiespējamā misija. Līdz ar to tirgu pārplūdina elektromobiļi, un lielie dzinēji izzūd, bet to vietā nāk dažādu veidu hibrīdi.
Arī pieejami ikdienai piemēroti sportiskie modeļi tiek piedāvāti mazāk vai mainās. Tā Mercedes-Benz izraisīja īstu ažiotāžu, kad prezentēja jaunāko C-klases AMG. Tajā ražotājs bija aizstājis V8 dzinēju ar uzlādējamā hibrīda sistēmu, kurā izmantots 2 litru četru cilindru benzīna motors.
Cits Vācijas autoražotājs – Opel – ir atsvaidzinājis savu GS sērijas sportisko saimi, ievērojot pašreizējās tendences: sportiskākie Opel modeļi tiks saukti par GSe. Burts “e” šeit apzīmē elektrifikāciju, kas īstenota ar uzlādējamā hibrīda sistēmu.
Mēģinājums samierināt divas pasaules
Lai ievērotu motora atgāžu standartus, ražotājiem izplūdes sistēmā jāuzstāda arvien vairāk izmešu kontroles komponentu. Taču tie var traucēt dzinējam brīvi elpot un palēnināt reakciju uz akseleratora pedāļa nospiešanu. Neraugoties uz tehniskajos datos norādīto lielo jaudu, dzinējam ir grūti strauji palielināt apgriezienus, bet tas traucē izbaudīt braukšanu.
“Emisijas ierobežojumi ir jauns izaicinājums ražotājiem. Braucot ar jaunajiem spēkratiem – gan automašīnām, gan motocikliem, var just, ka iekšdedzes dzinēji uzvedas citādi nekā agrāk. Lai gan nomināli jaudas ir gana, mēdz rasties sajūta, ka tie ir it kā noslāpēti un nespēj elpot pilnu krūti,” saka žurnāla Profi Latvija redaktors un Gada auto žūrijas tiesnesis Guntars Pulss.
Viens no risinājumiem, kā iedvest jaunu sparu sporta automašīnā videi saudzīgā veidā, ir elektrifikācija. Elektromotoru specifika ir to spēja nekavējoties dot maksimālo jaudu un griezes momentu. Ražotāji var izmantot elektromotorus, lai nodrošinātu sākotnējo dinamiku, līdz iekšdedzes dzinēja turbīna sasniedz nepieciešamo spiedienu vai apgriezienu skaitu, kas nepieciešams maksimālajai jaudai.
“Šeit inženieriem ir par ko palauzīt galvu. Viņiem sistēmas kopējā darbība ir jāieprogrammē tā, lai, nospiežot akseleratora pedāli, automašīna brauktu vienmērīgi un vadītājam nerastos sajūta, ka elektriskais motors un iekšdedzes dzinējs raujas katrs pats par sevi,” saka Guntars.
Stellantis koncerns ir izstrādājis jaunu sportiskuma koncepciju: 1,6 litru četru cilindru iekšdedzes dzinējs un divi elektromotori kopā attīsta 370 zirgspēkus. Šo pārbaudīto tehnoloģiju izmanto arī Opel sportiskajos modeļos. Astra GSe ir aprīkots ar tādu pašu 1,6 litru benzīna dzinēju, kas attīsta 180 ZS, un elektromotoru ar 110 ZS. Strādājot tandēmā, tie nodrošina 225 ZS, un 100 km/h sportiskais hečbeks sasniedz 7,5 sekundēs.
Arī sportiskais SUV Grandland GSe ir aprīkots ar šādu pašu piedziņu, taču tam ir divi elektromotori, no kuriem viens piedzen aizmugurējos riteņus. Sistēmas kopējā jauda ir pat 300 ZS, un šim ietilpīgajam un komfortablajam pilnpiedziņas krosoveram līdz 100 km/h vajadzīga tikai 6,1 sekunde.
Jauna pasaule var nest jaunas iespējas
Elektroauto piedāvā lielisku dinamiku, taču ar to ne vienmēr pietiek, lai izraisītu emocionālu sajūsmu. “Sportiskumu un labas emocijas mašīnā lielā mērā rada skaņa. Organisms reaģē uz skaņu un vibrācijām, izdalot testosteronu, tāpēc rodas sajūta, ka tu ne tikai vienkārši vadi automašīnu, bet pārvaldi kaut ko ar raksturu. Un šeit ir jāuzteic hibrīdi – sajūtas tie nevis atņem, bet gan pastiprina,” saka Guntars Pulss.
Viņš piekrīt, ka vecie, klasiskie uguns spļāvēji ar manuālo pārnesumkārbu un bez drošības sistēmām īstam entuziastam, iespējams, dāvās spilgtākas emocijas. Tomēr tehnoloģijas nepārtraukti attīstās. Mūsdienās parasts hibrīda hečbeks var noskriet pirms četrām desmitgadēm ražotu Ferrari, un tas ir iespējams, ne tikai pateicoties jaudīgam dzinējam, bet arī ātri strādājošai pārnesumkārbai un uzlabotai balstiekārtai.
Hibrīdiem piemīt ne tikai asāka dinamika un straujāka reakcija uz akseleratora nospiešanu. Tie saglabā dzinēja skaņu un patērē arī ievērojami mazāk degvielas. Un nepieciešamības gadījumā tie var rāmi darboties, izmantojot vienīgi elektrību.
Astra GSe ir iebūvēts 12,4 kWh akumulators, ko var uzlādēt no elektrotīkla un kas tīrā elektriskajā režīmā ļauj veikt līdz 63 km. Braucot mierīgā tempā, kombinētais degvielas patēriņš tikko pārsniedz 1 litru. Tas ir īpaši aktuāli ar pašreizējo dzīves dārdzību. Turklāt citos tirgos šie auto ir ļoti pieprasīti, jo tiem ir nodokļu priekšrocības.
“Ierobežojumu dēļ vecās tehnoloģijas neizdzīvos. Pasaule mainās, bet mums tajā visā jāmeklē pozitīvie aspekti. Galu galā, kādam varbūt nepatīk viedtālruņi, jo rakstīt īsziņas ar pogām bija ērtāk. Taču mēs visi tiem pielāgojamies un nevēlamies atteikties no jaunajām ērtībām un iespējām, ko tie piedāvā,” rezumē Guntars Pulss.