Kāds ir Ķīnas lielā mūra izturības noslēpums?
Lielais Ķīnas mūris, kas stiepjas vairāk nekā 9000 kilometru garumā, ir lielākais arhitektūras piemineklis pasaulē. Tiek uzskatīts, ka šīs kolosālās celtnes pirmā daļa tika uzceltas 3. gadsimtā p. m. ē., lai aizsargātu Ķīnu no klejotāju huņņu uzbrukumiem. Mūri pakāpeniski būvēja līdz pat 17. gadsimtam pēc mūsu ēras. Gadsimtu gaitā mūris tika pakļauts uzbrukumiem, kā arī dažādu dabas katastrofu ietekmei. Lielākā daļa arhitektūras pieminekļa jau ir iznīcināta, taču ir vietas, kas pārsteidz zinātniekus ar savu noturību. Nesen zinātniskā darba autori paņēma materiālu paraugus un šķiet, ka pētnieki ir atklājuši Ķīnas mūra izturības noslēpumu.
Lielā Ķīnas mūra iznīcināšana
Par zinātniskā darba rezultātiem, kurā zinātnieki centās atklāt Lielā Ķīnas mūra izturības iemeslu, pastāstīja zinātniskā izdevuma IFL Science autori. Pēc viņu teiktā, pēdējo 500 gadu laikā ir iznīcināti aptuveni 30 % Minu dinastijas laikā uzceltā mūra. Lielā Minu impērija pastāvēja no 1368. līdz 1644. gadam, kas nozīmē, ka pēdējos pāris simtos gadu iznīcinātie mūra posmi ir salīdzinoši jauni.
Visbiežāk pie konstrukcijas iznīcināšanas ir vainojami ienaidnieku uzbrukumi. Tāpat arhitektūras pieminekli pakāpeniski iznīcina lietus, stipra karstuma un citu dabas parādību ietekme. Tiek uzskatīts, ka struktūru iznīcina arī zilaļģes, ķērpji un sūnas.
Kāpēc Ķīnas mūris ir tik spēcīgs
Tomēr nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka baktērijas un sūnas, gluži pretēji, var palīdzēt stiprināt struktūru. Pēc zinātnieku domām, būvējot sienu laikā no 1368. līdz 1644. gadam, cilvēki izmantoja augsni, granti un citus dabiskus materiālus, lai padarītu struktūru stipru. Tie nodrošināja lielisku augsni zilaļģēm, ķērpjiem un sūnām – var teikt, ka uz Ķīnas mūra bija izveidojusies bioloģiskā garoza.
Tas tika pierādīts, kad zinātnieki paņēma materiālu paraugus no mūra sekcijām. Izrādījās, ka 67 % paraugu patiešām ir bioloģiskā garoza, kas sastāv no baktērijām un sūnām. Tika noskaidrots, ka dažādu baktēriju garoza patiešām piešķir konstrukcijai apbrīnojamu izturību.
Zinātnieki atzīmēja, ka sienas, kuras klāja bioloģiskā plēve, bija mazāk porainas, proti, tajās bija vismazāk caurumu, kuros varētu iekļūt ūdens, izraisot destrukciju. Tās labāk noturēja mitrumu, mazāk drupa un bija izturīgākas pret spiedienu nekā mūra sekcijas bez aizsargkārtiņas.
Tomēr mūra izturība bija atkarīga arī no apkārtējiem apstākļiem. Ķīnas siena ir ļoti gara, tāpēc dažādos sienas posmus ietekmē dažādi klimatiskie apstākļi. Dažas konstrukcijas daļas atrodas sausās vietās, kur sienu stiprību piešķir zilaļģes. Sienas, kas atrodas mitrās vietās, vairāk aizsargā sūnas.
Ķīnas mūra noslēpumi
Zinātnieki uzskata, ka bioloģiskā plēve piešķir sienām izturību, jo baktērijas un sūnas izdala vielas, kas laika gaitā kļūst tikpat stipras kā cements. Tās vēlāk var mazināt lietus, vēja un temperatūras izmaiņu ietekmi. Diemžēl tās nespēj pasargāt sienu no cilvēku ietekmes, un tieši mēs esam tie, kas nodara vislielāko kaitējumu. 2023. gada septembrī celtnieki sabojāja daļu mūra, kas atrodas Šansi provincē. Visticamāk, to vairs nav iespējams atjaunot.
Lielais Ķīnas mūris pastāv jau vairākus tūkstošus gadu, un, šķiet, zinātnieki to jau varētu rūpīgi izpētīt. Tomēr pētnieki joprojām par to uzzina interesantas lietas. 2020. gadā pie Lielā Ķīnas mūra tika atrasta jauna, iepriekš nezināma daļa. Tas notika nejauši, ceļa būves laikā – celtnieki pēkšņi sev atklāja senās pils drupas Čingpingbao. Kā izrādījās, tā daudzus gadsimtus bija Ķīnas mūra sastāvdaļa, taču laika gaitā izrādījās paslēpta pazemē. Izrakumu laikā zinātniekiem izdevās atrast vismaz divus pagalmus un vairāku ēku sienas.
