Kāpēc cilvēkiem asinis var kļūt zaļas vai zilas?
Cilvēka asinis ir sarkanā krāsā – tā ir aksioma, t.i., apgalvojums, kuram nav nepieciešami nekādi pierādījumi. Iespējams, esat dzirdējuši izteicienu “zilas asinis”, kas nozīmē, ka cilvēks pieder sabiedrības augstākajam slānim. Tomēr šķidrums, kas plūst pa mūsu vēnām, nevar iekrāsoties šādā krāsā – tas notiek tikai īpašos gadījumos.
Kas notiek ar cilvēku zem ūdens
Ja cilvēks iegrimst jūrā vai okeānā dziļāk par 20 metriem, un iegūst asiņojošu brūci, no tās izplūst zaļas asinis. Reiz tā notika ar kādu akvalangistu – kad viņam iekoda murēna. Zemāk pievienotajā video redzams, kā no brūces izplūst zaļas asinis.
Varētu domāt, ka ūdenī cilvēku asinis maina savu sastāvu. Protams, lielā dziļumā cilvēks atrodas liela spiediena ietekmē, un viņam ir problēmas ar elpošanu, pat akvalangistam. Taču asins zaļganās krāsas iemesls ir cits – asins sastāvs nemainās, mēs vienkārši sākam tās redzēt caur ūdens gaismas filtru.
Kāpēc asinis zem ūdens ir zaļas
No skolas mācību programmas mēs visi zinām, ka dažādas krāsas redzam tāpēc, ka gaisma, atstarojoties no priekšmetiem, nonāk līdz mūsu acīm un katrai krāsai ir savs unikāls viļņa garums: sarkanai krāsai ir garāks viļņa garums nekā zilai vai zaļai.
Kad atrodamies uz zemes, mēs dabiski uztveram visas krāsas, kas mums ir apkārt. Asinis šķiet sarkanas, zāle – zaļa, debesis – zilas utt. Tomēr, kad ienirstam dziļāk, ūdens sāk absorbēt daļu gaismas viļņu. Vispirms tiek bloķēti sarkanās krāsas viļņi, savukārt zaļās un zilās krāsas viļņi caur ūdeni atstarojas labāk.
Tāpēc, redzot asinis lielā dziļumā, tās var šķist zaļas, nevis sarkanas. Šis efekts rodas tāpēc, ka ūdens darbojas kā filtrs, dziļumā atstājot redzamas tikai dažas krāsas. Ar šo efektu var izskaidrot, kāpēc daudzu dziļūdens radību krāsa ir sarkana. Kad tie atrodas lielā dziļumā, tie kļūst ļoti tumši, tāpēc plēsēji tos bieži vien nepamana.
Kas izraisa asins krāsas maiņu
Retos gadījumos cilvēka asinis patiešām iekrāsojas zaļā krāsā, un tā nav optiska ilūzija.
Cilvēka asinis ir sarkanas hemoglobīna satura dēļ – tā ir olbaltumviela, kas pārvieto skābekli no plaušām uz visiem pārējiem orgāniem. Hemoglobīna satur daudz dzelzs jonu, kas, saskaroties ar skābekli no plaušām, iegūst sarkanu krāsu.
Cilvēka asinis var kļūt zaļas, ja hemoglobīns saistās ar sēra atomiem. Tie neļauj dzelzij saistīties ar skābekli, tāpēc asinis izskatās zaļganas un dažreiz pat melnas. Tas parasti notiek, lietojot noteiktus medikamentus vai strādājot noteiktās rūpniecības nozarēs. Šo parādību sauc par sulfhemoglobinēmiju, un parasti nav nepieciešama ārstēšana – laika gaitā atjaunojas dabiskā asins krāsa.
Ļoti retos gadījumos cilvēka asinis var kļūt zilas. 2019. gadā tā notika ar kādu jaunu meiteni – viņa ieradās slimnīcā ar sūdzībām par vājumu, elpošanas problēmām un zilganu ādas krāsu. Veicot analīzes, ārsti ar pārsteigumu konstatēja, ka viņas asinis ir iekrāsojušās tumši zilā krāsā.
Meiteni izmeklēja ārsts Otis Vorens. Viņam bija liela pieredze un viņš jau bija redzējis pacientus ar zilām asinīm. Pēc tam, kad viņam radās aizdomas, ka meitenes ādas, nagu un asiņu zilās krāsas iemesls ir skābekļa trūkums, ārsts nolēma izmērīt viņas asins piesātinājumu ar skābekli. Ja veselam cilvēkam skābekļa piesātinājums asinīs ir 97-100 procenti, tad pacientei šis rādītājs bija 67 procenti.
Zilo asiņu cēloņi
Dr. Vorens diagnosticēja meitenei methemoglobinēmiju. Šīs retās slimības cēlonis ir dzelzs formas izmaiņas – šis mikroelements pārstāj nodrošināt audus ar skābekli, kas izraisa skābekļa badu. No savas medicīniskās pieredzes ārsts uzskatīja, ka šo slimību var izraisīt dažu pretsāpju līdzekļu un antibiotiku, pārmērīga lietošana.
Un šajā gadījumā viņš nekļūdījās. Izrādījās, ka iepriekšējā dienā meitenei bija stipras zobu sāpes un pirms gulētiešanas viņa bija iedzērusi lielu devu pretsāpju līdzekļu, kas satur anestēzijas līdzekli benzokaīnu. Tas izraisīja skābekļa badu, un naktī pacienta spilgti sarkanās, skābekli saturošās asinis kļuva zilas.
Skābekļa trūkuma sekas
Ja meitene nebūtu laikus vērsusies slimnīcā, sekas varēja būt ārkārtīgi bēdīgas. Skābekļa trūkums var izraisīt neatgriezeniskus smadzeņu bojājumus un nāvi. Par laimi, pieredzējušais ārsts zināja, ko darīt, un injicēja meitenei vielu ar nosaukumu “metilēnzils”. Pēc slimnīcā pavadītās nakts meitene sāka justies labāk un atgriezās mājās.
Šo stāstu var uzskatīt par lielisku atgādinājumu, ka ar medikamentiem jārīkojas ārkārtīgi piesardzīgi. Vienmēr ir vērts atcerēties, ka pat visuvarenās antibiotikas, ko bieži izraksta ārsti, var būt bīstamas cilvēka veselībai.
