Kodolbaterija ar kuru viedtālrunis bez uzlādes var kalpot 50 gadus
Ķīnas uzņēmums Betavolt mēģina radīt revolūciju elektronikā – tas ir izstrādājis kodolbateriju, ko var izmantot viedtālruņos un citās pārnēsājamās elektronikas ierīcēs. Izstrādātāji apgalvo, ka šādas baterijas jauda pietiks 50 gadu darbam bez tās uzlādes un jebkādas apkopes. Tās izmērs ir mazāks par monētu, tāpēc ar to aprīkotājām ierīcēm varētu rast vietu citām komponentēm, kuru izmēri bija ierobežoti, jo lielu vietu aizņēma baterija.
Ja šī uzņēmuma pārstāvji saka patiesību, nevis pārspīlē, un kodolbaterija patiešām tiks ražota masveidā, ierīces ap mums iegūs jaunu izskatu un kļūs vēl ērtākas. Tomēr cilvēkus bieži vien biedē vārdi “kodolbaterija” un “atombaterija” – vai bailes, ka šāda baterija būs kaitīga cilvēka veselībai un dabai, ir pamatotas?
Ķīnā ir radīta kodolbaterija viedtālruņiem
Kodolbateriju radījis Pekinā bāzētais uzņēmums Betavolt, kura pārstāvji apliecina, ka baterija jau ir izturējusi sākotnējo testēšanas posmu un drīzumā būs pieejama izmantošanai viedtālruņos un citā elektronikā.
Kodolbaterija BV100 ir ļoti maza – tās izmēri ir 15x15x5 milimetri. Tā spēj nodrošināt 100 mikrovatu jaudu un 3 voltu spriegumu. Mūsdienās tie nav īpaši iespaidīgi skaitļi, taču 2025. gadā uzņēmums sola izlaist akumulatoru ar 1 vata jaudu, un tas jau izklausās iespaidīgāk.
Kā darbojas kodolbaterijas
Akumulatorā kā enerģijas avots tiek izmantots izotops niķelis-63. Atšķirībā no kodolreaktora, kas ražo enerģiju, skaldot kodola daļiņas, Betavolt radionuklīdu baterija darbojas pēc cita principa. Kamēr niķeļa-63 izotopi atrodas neliela izmēra apvalkā, tie pakāpeniski sadalās. Šis process rada siltumu, kas pēc tam tiek pārvērsts elektrībā.
Kodolbaterijas nav jauns izgudrojums. Tās jau sen tiek izmantotas kosmosa kuģos – piemēram, 1977. gadā palaistais Voyager darbojas ar enerģiju, kas iegūta no radioaktīvā elementa plutonija-238 sabrukšanas. Arī starpplanētu stacija Cassini darbojās ar šādu enerģijas avotu līdz pat savai bojāejai Saturna atmosfērā. Parasti kodolenerģijas baterijas izmanto kosmosa iekārtās, kas lido tālu no Saules un ko nevar darbināt ar saules baterijām.
Cik bīstamas ir kodolenerģijas baterijas
Pēc Betavolt pārstāvju teiktā, viņu izstrādātā kodolbaterija ir pilnīgi droša cilvēkiem un videi. Viņi to skaidro ar to, ka konstrukcijai ir daudzslāņu struktūra un tā nevar apstarot cilvēkus, kā arī ir aizsargāta ugunsgrēka gadījumā. Pēc aptuveni 50 gadu kalpošanas laika kodolmateriāls pilnībā sadalīsies.
Vēl viena kodolmateriāla akumulatora priekšrocība salīdzinājumā ar litija jonu akumulatoriem, ko izmanto vairumā mūsdienu ierīču, ir tā, ka tas darbojas pat temperatūrā no -60 līdz +120 grādiem pēc Celsija. Tas nozīmē, ka, uzstādot to savā viedtālrunī, tas vairs pēkšņi neizslēgsies aukstumā. Arī kompaktais izmērs padarīs viedtālruņus plānākus un vieglākus. Atbrīvoto vietu varētu izmantot, lai uzstādītu uzlabotu dzesēšanas sistēmu, labu kameru utt. Kopumā kodolbaterijas izmantošanas potenciāls mobilajās ierīcēs ir ļoti liels.
Betavolt izgudrojumu varētu izmantot arī medicīnas ierīcēs, piemēram, elektrokardiostimulatoros. Pateicoties enerģijas avotam, kas neprasa uzlādi un apkopi, tie darbosies vairākus gadu desmitus – nebūs nepieciešamas “ķirurģiskas” iejaukšanās, lai nomainītu akumulatoru. Šāda tehnoloģija jau tika izmantota pagājušā gadsimta 70. gados, kad aptuveni 3000 amerikāņu pacientu saņēma elektrokardiostimulatorus, ko darbināja “mūžīgās” kodolbaterijas. Tāpat kā Betavolt baterijas gadījumā, enerģija tika ģenerēta, sadaloties radioaktīvajiem izotopiem.
Vai jūs domājat, ka kompaktas kodolbaterijas varētu mainīt pasauli, novēršot nepieciešamību uzlādēt elektroniskās ierīces?
Avots: Betavolt
