Ar kādu ātrumu pārvietojas meteorīti?
Mūsu planēta kopš tās rašanās brīža, apmēram pirms 4,5 miljardiem gadu, pastāvīgi piedzīvo meteorītu krišanu. Protams, šodien situācija būtiski atšķiras no tās, kāda bija pirms miljardiem gadu, bet meteorīti joprojām krīt uz mūsu planētas. Uz Zemes katru dienu nokrīt apmēram 100 000 kg ārpuszemes ķermeņu putekļu veidā, tomēr tikai daži meteorīti sasniedz Zemes virsmu. Bet ar kādu ātrumu tad meteorīti pārvietojas?
Kosmosa ķermeņi
Lai saprastu visu, kas ir saistīts ar mūsu planētu, sākumā ir jāizprot, kas ir meteorīti un asteroīdi un, kā tie nokļūst uz Zemes. Ir svarīgi saprast, ka kosmosā bez zvaigznēm un planētām ir neskaitāmi citi kosmosa ķermeņi.
Tātad, asteroīdi ir kosmosa ķermeņi, kas ir līdzīgi planētām, bet nav tik lieli, dažiem no tiem pat ir sava orbīta un pavadoņi. Tāpat kosmosā ir arī putekļi – tās ir niecīgas matērijas daļiņas, kas ir izkliedētas pa visu kosmosu. To vidējais lielums svārstās no 0,1 mm līdz 10-30 mm. Kas attiecas uz meteorītu izmēriem, tad to lielums var pat sasniegt divarpus metrus vai vairāk. Meteorīti var brīvi pārvietoties izplatījumā un to orbītas var būt samērā stabilas.
Bet ar kādu ātrumu šie kosmosa ķermeņi pārvietojas pa bezgalīgā Visuma plašumiem un kas notiek, kad tie nokrīt uz mūsu planētas? Ātrākie meteorīti pārvietojas ar ātrumu 42 kilometri sekundē (km/s). Tomēr meteorītu ātrums, kuriem izdodas iekļūt Zemes atmosfērā un sasniegt planētas virsmu, ir daudz mazāks – apmēram 12 km/s. Neskatoties uz to, teorētiski – kā saka zinātnieki – var pastāvēt vairāki vēl neatklāti kosmosa ķermeņi, kuru ātrums ir daudz, daudz lielāks.
Ātrākie meteorīti
Kad kosmosa ķermenis lido mūsu planētas virzienā, tā galvenais uzdevums (sauksim to tā) ir iekļūt Zemes atmosfērā un nesadalīties. Kā jau teicu, tikai daži ķermeņi, lielākoties lielākie, sasniedz Zemes virsmu.
Lielākā zināmā meteorīta garums, kas veiksmīgi nokļuva uz mūsu planētas, ir 2,7 metri un platums – 2,4 metri. Tiek lēsts, ka tā masa ir aptuveni 59 tonnas. Šis meteorīts tika atrasts Namībijā. Taču ir vēl daudz citu mazu meteorītu, kuri paliek nepamanīti. Saskaņā ar Hārvardas astronomu Amīra Siradža un profesora Ābrama Leba pētījumu, Zemes atmosfērā nonāk kosmosa ķemeņi, kuru izmērs ir no 1 mm līdz 10 cm un, kuri pārvietojas ar ārkārtīgi lielu ātrumu. Šie ķermeņi, pēc pētnieku domām, varēja parādīties pēc supernovu eksplozijas, kas izraisa daļiņu paātrināšanos līdz subrelativistiskiem vai pat relativistiskiem ātrumiem – vairākus tūkstošus reižu lielāku par skaņas ātrumu un sasniedzot daļu no gaismas ātruma.
Meteorīti parasti pārvietojas ar ātrumu aptuveni 0,01% no gaismas ātruma, tāpēc pašreizējie meklējumi ir vērsti uz signālu meklēšanu no ķermeņiem, kas pārvietojas ar šo ātrumu. Supernovas meteorīti pārvietosies simtiem reižu ātrāk (apmēram 1% no gaismas ātruma), un tāpēc to signāli ievērojami atšķirsies no parastajiem meteorītiem. Tāpēc zinātnieki šos ķermeņus vienkārši nevarēja pamanīt.
Neskatoties uz stingra teorētiskā pamatojuma esamību, joprojām nav atklāts jautājums par to, vai meteorīti, kas ir lielāki par putekļiem, Zemes atmosfērā nonāk subrelativistiskā vai relativistiskā ātrumā. Tātad, lai apstiprinātu, ka šie ļoti ātrie meteorīti ir īsti, būs nepieciešami instrumenti, kas vēl nepastāv un kuros, cita starpā, jāiekļauj mikrofoni infraskaņas ierakstīšanai, kā arī infrasarkanie instrumenti temperatūras mērīšanai. Tiek lēsts, ka šo teorētiski esošo meteorītu reģistrēšanai būs nepieciešams aptuveni 600 detektoru globālais tīkls.
