Cik ilgi pastāvēs Zeme un kad izzudīs dzīvība uz planētas
Šobrīd Saule sasilda Zemi un dod tai enerģiju, pateicoties kurai ir radusies un pastāv dzīvība. Taču, kā zināms, kādā brīdī zvaigzne mūsu planētu iznīcinās, jo Saules sistēmas dzīves cikls nav bezgalīgs. Bet cik ilgi vēl Zeme un dzīvība uz tās var izdzīvot? Ir labas ziņas – mūsu planēta pastāvēs vēl dažus miljardus gadu. Taču ir arī sliktas ziņas – kādā brīdī apstākļi uz Zemes kļūs nepiemēroti dzīvībai, tāpēc tā izzudīs ilgi pirms Zemes iznīcināšanas. Vismaz tā tas attiecas uz lielāko daļu organismu.
Cik gadu cilvēce pastāvēs
Daži zinātnieku pētījumi liecina, ka dzīvība uz Zemes pastāvēs vēl ilgi – aptuveni 1,3 miljardus gadu. Tomēr šī prognoze neattiecas uz cilvēkiem. Mēs kopā ar daudzām citām sugām tuvāko gadsimtu laikā varam izzust dažādu iemeslu dēļ, piemēram, spēcīgas klimata sasilšanas vai kodolkara dēļ.
Globālā klimata sasilšana pirmajā brīdī nešķiet tik bīstams drauds. Tomēr cilvēkiem ir liktenīgi, ja mitrā termometra temperatūra paaugstināsies līdz 30-35 grādiem pēc Celsija. Tas nozīmē, ka globālā sasilšana sāks apdraudēt dzīvību uz Zemes ilgi pirms Saules izzušanas.
Ja cilvēkus neiznīcina globālā sasilšana, kodolkarš vai, piemēram, vīrusi, mēs varētu nodzīvot vēl 1,3 miljardus gadu. Tomēr tas ir ļoti maz ticams, un iemesls tam nav pat cilvēku tendence pašiznīcināties. Fakts ir tāds, ka sugas parasti dzīvo no 500 000 līdz 3 miljoniem gadu, pēc tam tās vai nu evolucionē, t. i., ļoti mainās un veido jaunu sugu, vai izmirst.
Cik ilgi uz Zemes pastāvēs dzīvība
Pēc 1,3 miljardiem gadu uz Zemes fizioloģiski būs neiespējami izdzīvot gandrīz visām dzīvajām būtnēm, vismaz dabā, jo uz Zemes būs ļoti karsti un mitri apstākļi. Daži eksperti uzskata, ka līdz tam laikam visi planētas okeāni būs izgarojuši, jo saules enerģijas intensitāte būs palielinājusies par 20 %.
Taču šāds scenārijs ir iespējams tikai tad, ja nekādi globāli procesi neizraisa katastrofu, pirms to izraisa Saule. Piemēram, mūsu planēta kādā brīdī var zaudēt savu magnētisko lauku, un tad to gaida Marsa liktenis, kas galu galā palika bez atmosfēras un izžuva. Diemžēl paredzēt, kas un kad notiks ar Zemes magnētisko lauku, zinātnieki pagaidām nevar. Pagaidām ir zināms tikai tas, ka magnētiskais lauks pavājinās un pārvietojas.
Kad Zeme tiks iznīcināta
Zinātnieki lēš, ka līdz brīdim, kad Saule kļūs par lielu sarkano milzi, paies 4,5 miljardi gadu. Zvaigzne sāks pārvērsties par sarkano milzi savā evolūcijas pēdējā evolūcijas posmā, proti, kad tai beigsies kodolsintēzei nepieciešamais ūdeņradis. Šis process faktiski ir planētas “miršana”.
Kad kodolsintēze beigsies, hēlija kodols gravitācijas ietekmē sāks sarauties, kā rezultātā paaugstināsies tā temperatūra. Siltuma pieplūduma dēļ ārējais plazmas slānis sāks paplašināties. Tāpēc Saule kādā brīdī sasniegs Zemes orbītu.
Taču, visticamāk, mūsu planēta to nesagaidīs vai arī vairs nebūs tāda, kādu mēs to pazīstam. Fakts ir tāds, ka iznīcinošs karstums sāksies daudz agrāk, nekā zvaigzne absorbēs planētu. Pēc ekspertu domām, Saules temperatūras paaugstināšanās rezultātā okeāni iztvaikos. Pēc tam atmosfēra izzudīs, un tad Zeme kļūs pilnīgi sausa un nedzīva. Visbeidzot Saules gravitācijas plūdmaiņas spēki planētu saplosīs.
Tomēr dažas dzīvības formas var pieredzēt planētas bojāeju. Piemēram, ekstrēmofili – mikrobi, kas dzīvo pie hidrotermālajām atverēm okeāna dibenā, – var izdzīvot līdz pat pēdējam brīdim. Daudzas citas planētas tiks iznīcinātas kopā ar Zemi. Tajā pašā laikā uz Plutona kādā brīdī apstākļi var kļūt piemēroti dzīvībai. Tomēr arī tas neturpināsies ilgi, jo galu galā Saules sistēma beigs pastāvēt.
