Kur cilvēki var dzīvot uz Marsa?
Uz brīdi iedomāsimies, ka zinātniekiem ir izdevies nosūtīt cilvēkus uz Marsu. Bet ko viņi tur darīs? Marss nav dzīvībai draudzīgākā planēta. Tur nav skābekļa, nemaz nerunājot par kosmosa starojumu, no kura atmosfēra mūs aizsargā uz Zemes, bet uz Sarkanās planētas šādas aizsardzības nav. Zinātniekus jau ilgu laiku uztrauc jautājums par to, kā cilvēki varētu izdzīvot tik nelabvēlīgā vidē. Pētnieki uzskata, ka cilvēki varētu izdzīvot skarbajā Marsa vidē dziļi zem Marsa augsnes. Tā kā zinātnieki nesen ir ieguvuši pierādījumus, ka Marss ir seismiski aktīva planēta, pastāv lielu pazemes tuneļu tīkls, kas izveidojās gadu tūkstošus vecas vulkāniskās aktivitātes rezultātā.
Šie tuneļi jeb, kā tos sauc, lavas caurules vai alas, izveidojās pēc nevienmērīgās lavas izplūšanas Marsa augsnē. Lavas caurules – alas ir iegarenas kā koridori. Šādas iegarenas caurules izveidojās nevienmērīgi atdzisušās lavas dēļ.
Kas apdraudētu nākamos marsiešus?
Kosmoss nav piemērota vieta tādām dzīvības formām kā Homo Sapiens. Skarbā kosmosa vide, kurā nokļūst kosmosa starojums, vārda tiešajā nozīmē iznīcina visas dzīvās radības. Pat Gauskāji (Tardigrada) to nespēj. Tie ir mikroskopiski dzīvnieki un var izdzīvot visekstremālākajos apstākļos. Jau 2007. gadā pētnieki atklāja, ka šie dzīvnieki var izturēt ārkārtīgi zemu temperatūru, kosmosa starojumu un gandrīz pilnīgu vakuumu. Tas ir pārsteidzoši. Bet pat šie dzīvnieki ilgstoši nevar atrasties kosmosā, nemaz nerunājot par cilvēku.
Un tomēr mēs esam izveidojuši tehnoloģijas, ar kuru palīdzību ir iespējams nokļūt Zemes orbītā un pat uz Mēness. Teorētiski mēs esam tuvu starpplanētu lidojumiem.
Nākamo kosmosa ceļotāju lielākā problēma ir kosmosa starojums, zinātnisko pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka ilgstoša kosmosa iedarbība postoši ietekmē cilvēka smadzenes.
Izrādās, ka, ja lidojums uz Sarkano planētu prasa apmēram 7 mēnešus, tad cilvēki ar smagiem smadzeņu bojājumiem var nolaisties uz Marsa, un, visticamāk, viņi pat nesapratīs, kur atrodas. Šodien šai problēmai nav risinājuma.
Dzīve uz Marsa
Tātad, ņemot vērā visas pieejamās zināšanas par Marsu, vienīgais vairāk vai mazāk drošais biotops cilvēkiem ir pazemes tuneļi vai lavas caurules. Pēc astrofiziķa Antonio Parisa un viņa komandas, kura ir pētījusi un novērtējusi Marsa lavas cauruļu drošību, teiktā, nākamo kolonistu patvērums dziļos pazemes tuneļos var ievērojami samazināt bīstamā kosmosa starojuma iedarbību. Turklāt pētnieki ir pārliecināti, ka “Hellas Planitia” ir labākā nolaišanās vieta.
Uz šo Marsa daļu nonāk mazāk kosmosa un saules starojuma, nekā lielākajā daļā pārējās planētas virsmas. Pēc Parisa domām, astronautu patvērums dziļajās lavas caurulēs var vēl vairāk samazināt kosmosa starojuma ietekmi, tādējādi nodrošinot kolonistu izdzīvošanu. Bet kā izmērīt radiācijas līmeni lavas caurulēs uz Marsa?
Kas slēpjas senajos Marsa vulkānos?
Šeit noder zināšanas par lavas caurulēm uz Zemes -, izmērot to ārējo un iekšējo starojuma līmeni, Antonio Paris ieguva vispārēju priekšstatu par to, vai lavas cauruļu uzbūve var mazināt kosmosa starojuma ietekmi. Pētījuma rezultāti tieka publicēti Vašingtonas Zinātņu akadēmijas žurnālā.
“Lavas caurules var palīdzēt Marsa ģeoloģijas un ģeomorfoloģijas izpētē, kā arī potenciāli palīdzēt atrast pierādījumus par mikrobu dzīves attīstību Marsa dabas vēstures agrīnajos posmos,” Antonio Paris raksta savā Twiter kontā.
Tātad, lavas caurules ļoti labi var kļūt par mūsu jaunajām mājām, lai gan daudziem uzreiz varētu tās asociēties ar šausmu filmās redzētajiem alu iemītniekiem un citām nepatikšanām, kas tur var atgadīties (piemēram, filmā “Nolaišanās” vai seriālā “LOST”), taču, ņemot vērā faktu, ka, ja mums varētu nebūt citas iespējas, dzīve lavas caurulēs nebūtu tas sliktākais variants, kas cilvēku varētu sagaidīt uz citām planētām.
Avots: Hi-news.ru
