Kāpēc dzīvības atklāšana uz Marsa būtu slikta ziņa cilvēcei?
Daudzi zinātnieki izvirza pamatotus argumentus par to, ka Visumā un pat mūsu galaktikā jābūt daudzām tehnoloģiski attīstītām civilizācijām. Tajā pašā laikā tam nav nekādu pierādījumu – mēs neredzam ne citplanētiešu zondes, ne kosmosa kuģus, ne radio signālus. Šo paradoksu mēdz dēvēt par Fermi paradoksu. Viens no tā skaidrojumiem ir tā sauktais “lielais filtrs”. Šīs teorijas būtība ir tāda, ka civilizācijas kādā savas attīstības posmā sastopas ar kādu notikumu, kas neļauj tām pamest savu galaktiku. Pēc dažu filozofu domām, dzīvības atklāšana uz Marsa šādā gadījumā no “lielā filtra” viedokļa mums var būt slikta ziņa.
Kas ir “lielais filtrs”
Lai uz planētas varētu rasties attīstīta civilizācija, ir jābūt daudziem nosacījumiem. Planētai jāatrodas apdzīvojamajā zonā, uz tās jābūt ūdenim un visiem nepieciešamajiem mikroelementiem, no kuriem jārada dzīvība. Un vienkāršākajiem vienšūnu organismiem prokariotiem ir jāattīstās par sarežģītiem vienšūnu organismiem (eikariotiem).
Pēc eikariotu rašanās dzīvībai jāpārvar vēl virkne šķēršļu un jāattīstās par attīstītiem organismiem, kas spēj izmantot rīkus. Tas viss ir līdzīgi džekpota trāpīšanai spēļu automātā – šādu sakritību varbūtība ir ārkārtīgi maza, bet tomēr pastāv.
Pagaidām nav zināms, kurā tieši posmā notiek notikums, kas neļauj civilizācijām pamest savu galaktiku. Pilnīgi iespējams, ka tās vienkārši nevar pāriet no daudzšūnu dzīvības uz dzīvniekiem. Taču nevar izslēgt, ka kaut kas ar viņiem notiek tajā attīstības stadijā, kurā šobrīd atrodamies mēs. Turklāt, ja pieņemam, ka pastāv “lielais filtrs”, mēs nevaram pateikt, vai esam to izturējuši vai nē.
Pilnīgi iespējams, ka kādā brīdī mēs iznīksim tāpat kā visas citas citplanētiešu civilizācijas, nekad neatstājot Saules sistēmu, jo paši sevi iznīcināsim. Tas varētu notikt kodolkara, klimata katastrofas, svarīgu resursu izsmelšanas utt. dēļ.
Vai cilvēki ir pārvarējuši “lielo filtru”
Oksfordas Universitātes filozofijas profesors Niks Bostroms (Nick Bostrom) uzskata, ka atbildi uz šo jautājumu, t. i., vai cilvēki ir pārvarējuši “lielo filtru”, var rast mūsu attīstībā no dzīvības rašanās līdz saprātīgu cilvēku parādīšanās brīdim. Tie attīstības posmi, kas ir maz ticami, piemēram, tie, kas notika nejaušības rezultātā, var būt “lielais filtrs”. Viens kritērijs ļauj mums atrast šādus “neticamus” posmus – tiem ir jānotiek tikai vienu reizi.
Piemēram, redze, fotosintēze un ekstremitāšu parādīšanās uz Zemes notika vairākas reizes, tāpēc šie attīstības posmi neatbilst “filtra” lomai. Mēs zinām, ka pāreja no dzīvniekiem uz cilvēku notika tikai vienu reizi, taču arī tas ir vājš kandidāts uz “lielā filtra” lomu, jo, raugoties no ģeoloģiskā viedokļa, šis notikums notika salīdzinoši īsā laika posmā. No otras puses, sākotnējā dzīvības rašanās, iespējams, ir šāds notikums.
Kāpēc daži zinātnieki nevēlas atklāt dzīvību uz Marsa
Saskaņā ar Nika Bostroma 2008. gadā MIT Technology Review publicētajā rakstā teikto, ja cilvēki Sarkanajā planētā atklās primitīvas dzīvības formas, tas nozīmēs, ka “lielais filtrs” ir pagājis šo attīstības punktu. Līdz ar to dzīvības izcelsme nav “filtrs”.
Ja cilvēki atrastu daudzšūnu dzīvību, tas vēl vairāk sašaurinātu civilizāciju attīstības periodu, kurā atrodas “lielais filtrs”. Taču sliktākā ziņa būtu mugurkaulnieku dzīvības pēdu atklāšana. Tādā gadījumā nebūtu šaubu, ka mēs vēl neesam pārvarējuši “lielo filtru” un, ļoti iespējams, nekad to arī neizdarīsim.
