Kāpēc kosmonautiem atrodoties bezsvara stāvoklī sāp galva
Kopš Apollo misijas daudzi astronauti ir sūdzējušies par galvassāpēm. Normālos apstākļos uz Zemes viņi ar šādām problēmām nesaskārās. Vēl nesen zinātnieki šīm sūdzībām nebija pievērsuši uzmanību, taču nesen veikts pētījums liecina, ka galvassāpes kosmosā ir daudz biežāk sastopamas, nekā iepriekš tika uzskatīts. Pirmajā uzturēšanās nedēļā bezsvara stāvoklī no tām cieš praktiski visi. Un sāpes bieži vien pavada paaugstināta jutība pret gaismu un dažkārt pat slikta dūša. Tas viss daudziem astronautiem liek lietot medikamentus. Šīs parādības iemesli joprojām nav zināmi, taču ir daži pieņēmumi par to.
Kas notiek ar cilvēka ķermeni kosmosā
Mūsu ķermenis ir pielāgots dzīvei Zemes gravitācijas apstākļos. Tāpēc, kad cilvēks nonāk bezsvara stāvoklī jeb mikrogravitācijā, organismā tiek traucēti daudzi procesi. Asinis sāk uzkrāties galvā, izraisot sejas tūsku. Dažos gadījumos pat pasliktinās redze. Turklāt arī šķidrums iekšējā ausī, kas ļauj mums orientēties telpā un saglabāt līdzsvaru, pārstāj pildīt savu funkciju. Tas izraisa dezorientāciju, līdzīgi kā uz kuģa. Tas ir nepatīkams simptoms, kas var izraisīt reiboni un sliktu dūšu.
Tomēr organisms diezgan ātri pielāgojas jaunajiem apstākļiem, kā rezultātā nepatīkamie simptomi un diskomforts izzūd pēc dažām dienām bezsvara stāvoklī. Tomēr tas neattiecas uz galvassāpēm. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Neurology, 87 % astronautiem galvassāpes saglabājas visas misijas laikā.
Kāpēc sāp galva kosmosā
Pētījumā zinātnieki analizēja datus, kas iegūti no 24 astronautiem, kuri pildīja dienasgrāmatas vairāku nedēļu ilgu kosmosa misiju laikā. Turklāt autori ņēma vērā arī vairāk nekā 40 astronautu atmiņas. Kā izrādījās, galvassāpes pirmajā nedēļā, kas pavadīta kosmosā, nav nejauša parādība, bet gan kopumā norma. Kā minēts iepriekš, no tām cieš gandrīz katrs cilvēks.
Bieži vien galvassāpes pavada spiediens deguna blakusdobumos un deguna aizsprostojums. Daudzi astronauti ziņoja, ka viņi lieto pretsāpju līdzekļus, lai cīnītos ar sāpēm. Tomēr daži iztika arī bez medikamentiem, jo palīdzēja miegs un fiziskās aktivitātes.
Pēc medicīnas ekspertu domām, galvassāpju cēlonis var būt paaugstināts intrakraniālais spiediens, kas saistīts ar šķidruma pārdalīšanos organismā. Kad gravitācija pavājinās un pārstāj iedarboties uz ķermeņa šķidrumiem, asinis, limfa un muguras smadzeņu šķidrums atstāj tās ķermeņa vietas, kur tie parasti uzkrājas, un sāk iedarboties citās daļās.
Jāsaka, ka tā paša iemesla dēļ kosmosā rodas tā sauktais neiroloģisko acu sindroms. Tas rodas sakarā ar pieaugošo spiedienu uz acs aizmuguri bezsvara stāvoklī, kā rezultātā pasliktinās redze.
Pārsteidzoši, ka šīs problēmas apmērs ir kļuvis zināms tikai tagad. Pēc zinātnieku domām, tas varētu būt saistīts ar to, ka astronauti līdz šim ir noklusējuši simptomu biežumu un smagumu, baidoties, ka viņiem varētu aizliegt lidojumus kosmosā, jo mediķi viņu veselību uzskatītu par nepietiekami labu.
Tagad, kad problēma ir zināma, zinātnieki analizēs dažādus kosmosā esošo astronautu bioloģiskos rādītājus, pamatojoties uz acu skenēšanu, smadzeņu skenēšanu un asins, matu un urīna paraugiem. Viņi cer, ka varēs atklāt precīzu cēloni un izstrādāt efektīvas metodes, lai cīnītos ar galvassāpēm.
