Zem Jupitera pavadoņa ledus var mitināties augstākas dzīvības formas
Vai esat dzirdējuši par Jupitera pavadoni Eiropa? Šis mēness, kā zināms, ir pārklāts ar līdz 24 km biezu ledus slāni – un visai iespējams, ka zem ledus ir šķidrs ūdens. Pētnieki uzskata, ka ledus biezuma dēļ zemūdens iemītnieki var būt pasargāti no saules radiācijas un asteroīdu triecieniem. Atgādināsim, ka iepriekš NASA paziņoja par jaunas misijas startu uz Jupitera pavadoni Eiropa 2025. gadā. Pētnieki uzskata, ka šķidrā ūdens esamība padara gāzes giganta satelītu potenciāli apdzīvojamu. Bet kādas būtnes var peldēt zem ledus? Liverpūles universitātes rektore Monika Greidi uzskata, ka, visticamāk, uz Jupitera pavadoņa Eiropa ir dzīvība – kaut kas līdzīgs astoņkājiem.
Kā raksta phys.org – pēc profesores Greidi domām – dzīvības formas uz Eiropas var būt daudz sarežģītākas nekā tās, ko mēs potenciāli varam atklāt uz Marsa. Bet kāpēc?
Daži zinātnieki uzskata, ka dzīvība ir “pārlēkusi’ no pasaules uz pasauli Saules sistēmas ievaros, pateicoties klinšu gabaliņiem, kas izmesti kosmosā komētu vai asteroīdu triecienu rezultātā. Patiešām – pastāv vesela pansermijas teorija, par kuru savā rakstā detalizēti pastāstījis Iļja Heļs. Bet pat tad, ja šī teorija ir patiesa, kāda ir iespējamība, ka varbūtējie pionieri ir spējuši tikt līdz Jupitera satelītam Eiropa vai Saturna satelītam Enceladam, kas – tāpat kā Eiropa – ir ledus pasaule?
Dzīve uz citām planētām
Perdjū universitātes (Purdue University) ģeofiziķis Džejs Melošs risināja šo jautājumu un prezentēja rezultātus uzstāšanās laikā Amerikas ģeofizikas savienības ikgadējā rudens sanāksmē, – raksta Space.com. Melošs izmantoja datoru modeļus, lai izsekotu 100 000 uzmodelēto Marsa daļiņu liktenim, kuras kosmosā bija izmetis asteroīda trieciens.
Viņš uzmodelēja trīs dažādus izmetes ātrumus: 1, 3 un 5 kilometrus sekundē. Tā rezultātā sīkajām daļiņām vajadzēja 4,5 miljardus gadu, lai nokļūtu uz Encelada, turklāt Saturna mēnesi sasniedza tikai 0,0000002% līdz 0,0000004% no to daļiņu skaita, kas nonāca uz Zemes. Bet Jupitera pavadonis Eiropa saņēma no 0,00004% līdz 0,00007% daļiņu no mūsu planētas. Mēs zinām, ka apmēram 1 tonna Marsa akmeņu dūres lielumā vai lielāki katru gadu nonāk uz Zemes. Izmantojot šo skaitli, Melošs aprēķināja, ka Eiropa saņem aptuveni 0,4 gramus Marsa materiāla gadā, bet Encelads – tikai 2-4 miligramus.
Šie rezultāti var šķist labvēlīgi dzīvības izplatīšanai. Galu galā, lai pārvērstu Eiropu vai Enceladu no neapdzīvotiem par apdzīvotiem – var izrādīties, ka pietiek tikai ar mikrobu iedarbību. Tomēr ir arī citi faktori, kas nav tik optimistiski. Lieta tāda, ka meteorītiem ar zemes mikrobiem vajadzēs vismaz 2 miljardus gadu, lai nokļūtu uz Encelada. Mikrobi, protams, ir izturīgi – taču ne tik lielā mērā. Tas nozīmē, ka, ja uz Eiropas vai Encelada patiešām atklās dzīvību, tad, visticamāk, tā būs vietējas izcelsmes. Profesore Greidi uzskata, ka dzīvība uz Marsa, Eiropas vai Encelada – ar nosacījumu, ka tā ir – ļoti atšķirsies viena no otras. Marsa iemītnieki drīzāk būs baktērijas, un mēs tās atradīsim, iespējams, zem planētas virsmas. Bet uz Eiropas un Encelada, pēc viņas domām, vietējās dzīvības formas būs daudz sarežģītākas.
Dzīvība uz Jupitera pavadoņa
Greidi uzskata, ka uz Eiropas būtnes var dzīvot okeānos zem cietām, līdz 24 kilometru biezām ledus bruņām. Zinātniekiem jau sen ir aizdomas par šo dziļo zemvirsas okeānu eksistenci uz Jupitera mēness – un, iespējams, pat dzīvību. Turklāt NASA augustā paziņoja, ka pabeidz galīgās izstrādes kosmosa kuģim “Europa Clipper”, kas meklēs dzīvības pazīmes uz Eiropas.
Pēc profesores Greidi teiktā – visai iespējams, ka dzīvība pastāv arī citās Piena ceļa vietās – īpaši ņemot vērā, ka cilvēkiem vēl tikai nāksies izpētīt visas zvaigznes mūsu milzīgajā galaktikā. Turklāt viņa uzskata par “visai iespējamu”, ka dzīvība, kuru mēs varam atrast – vai tas būtu uz Piena ceļa vai ārpus tā robežām – sastāvēs no tiem pašiem elementiem, no kuriem sastāvam mēs.
Un tomēr joprojām atklāts ir jautājums par to, vai mēs kādreiz varēsim sazināties ar ārpuszemes civilizāciju pārstāvjiem. Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka šobrīd nav nekādu reālu vai ticamu citplanētiešu “signālu”, kas saņemti no kosmosa. Pētnieki šobrīd ir koncentrējušies uz Saules sistēmas planētu un pavadoņu izpēti. Kas patiesībā ir diezgan loģiski, jo mūsu tehnoloģijas pagaidām neļauj ceļot tālu no mājām. Taču saistībā ar cilvēkam līdzīgu citplanētiešu eksistenci Saules sistēmā Greidi un citi pētnieki nav pārāk optimistiski.
“Kad runa ir par perspektīvām dzīvības formām ārpus Zemes, tad gandrīz vienmēr tā ir pārliecība par to, ka zem Eiropas ledus bruņām ir dzīvība, un nav izslēgts, ka šīs būtnes būs līdzīgas astoņkājiem”.
Profesore Monika Greidi, uzstājoties Liverpūles universitātē.
