Zonde Mars Reconnaissance Orbiter ir nofotografējusi senu upes gultni uz Marsa virsmas
Starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter ir iemūžinājusi senu upi. Attēls publicēts NASA izdevumā Planetary Photo Journal.
Fotogrāfijā redzamas grēdas Aeolis Planum (Aeolis Planum) reģionā, kas ataino senu upi, kura reiz plūda Marsa maigākā klimata laikmetā. Šī arheoloģisko pēdu daudzveidība Marsa ģeoloģiskajā vēsturē skaidri kontrastē ar planētas mūsdienu izskatu.
Izvirzītās formas veidojušās, senajai upei aizpildot gultni ar grants un smalkgraudainiem materiāliem, kas ieskauj ūdensceļu, mainoties krasta līnijai. Zinātniekus piesaista šī parādība, ko viņi dēvē par “apgrieztiem kanāliem”. Kad upe izžuva, sīkgraudainie materiāli tika aiznesti, atstājot akmeņainu grēdiņu pēdas.
Attēls uzņemts no Marsa orbītas aptuveni 267,21 kilometra augstumā virs tā līdzenumiem. HIRISE (High Resolution Imaging Science Experiment) kamera zinātniekiem deva iespēju uzņemt šos detalizētos attēlus.
Marsa īpatnība ir tā, ka planēta ir būtiski zaudējusi atmosfēru, kas to ir padarījusi par ārkārtīgi sausu un tuksnešainu. Tagad Marss ir 1000 reižu sausāks nekā vissausākais tuksnesis uz Zemes. Apvienojumā ar Marsa apstaroto virsmu tas rada dzīvībai ļoti nepiemērotus apstākļus.
Tomēr NASA visurgājējs “Persistence” aktīvi pēta Marsa virsmu, meklējot iespējamās primitīvas dzīvības pazīmes. Tā uzdevums ir rūpīgi izpētīt reljefu, tostarp vietas, kur plūdušas šīs senās upes.
Ilgtermiņā uz Marsu ir plānots nosūtīt vairāk misiju, lai turpinātu planētas izpēti un atrastu vairāk liecību par iespējamu bijušo vai esošo dzīvību uz Sarkanās planētas. Zinātnieki ir pārliecināti, ka turpmākās zinātniskās ekspedīcijas sniegs arvien vairāk pavedienu Sarkanās planētas noslēpumu atklāšanai.
Avots: Mashable
