Vai mākslīgais vispārējais intelekts varētu parādīties jau 2027. gadā?
Mākslīgais intelekts strauji attīstās, un tas rada bažas ne tikai tīmekļa lietotājiem, bet arī zinātniekiem.
Iepriekš rakstījām par Microsoft jauno tērzēšanas robotu Copilot, kas sevi pasludināja par superinteliģenci un sāka pieprasīt pielūgsmi. Precīzāk, Copilot sevi ir definēja par vispārējo mākslīgo intelektu (AGI) – tas ir, intelektu, kas ir augstāks par cilvēka intelektu. Par laimi, šāda neparasta Copilot uzvedība bija tikai kļūda, un pašlaik neviens AGI nepastāv. Tomēr daži mašīnmācīšanās eksperti uzskata, ka vispārējais MI varētu parādīties jau 2027. gadā. Pēc SingularityNET dibinātāja Bena Hercela (Ben Hertzel) domām, AGI varētu ātri attīstīties par mākslīgo superintelektu (ASI) ar visām cilvēces kopējām zināšanām.
Kas ir AGI?
Kas notiktu, ja pasaulē būtu tāds mākslīgais intelekts, kas spētu ne tikai veikt konkrētus uzdevumus? Kas mainītos, ja eksistētu mākslīgā intelekta veids, kas varētu mācīties un domāt tāpat kā cilvēki un pat pārspēt viņus?
Tāda ir vīzija par mākslīgo vispārējo intelektu (AGI) – hipotētisku mākslīgā intelekta veidu, kam ir potenciāls veikt jebkuru cilvēkam pieejamu intelektuālu uzdevumu. AGI bieži tiek pretstatīts šaurajam mākslīgajam intelektam (ANI) – pašreizējam mākslīgā intelekta stāvoklim, kas spēj izcelties tikai vienā vai dažās jomās, piemēram, šaha spēlē vai sejas atpazīšanā.
AGI atšķirtos no mūsdienu mākslīgā intelekta ar to, ka tas spētu veikt jebkuru intelektuālu uzdevumu, kas ir iespējams cilvēkam (un ir arī pārāks). Šī atšķirība slēptos vairākās galvenajās īpašībās, tostarp:
- abstraktā domāšana
- spēja veikt vispārinājumus, balstoties uz konkrētiem piemēriem, izmantojot dažādas priekšzināšanas.
- veselā saprāta un izpratnes izmantošana lēmumu pieņemšanā
- cēloņu un seku, nevis tikai sakarību izpratne.
- efektīva saziņa un mijiedarbība ar cilvēkiem un citām sistēmām.
Lai gan šīs funkcijas ir ļoti svarīgas, lai sasniegtu cilvēkveidīgu vai pārcilvēcisku inteliģenci, mūsdienu viedās sistēmas vēl ir tālu no AGI.
Superinteliģenta mākslīgā intelekta koncepcija nav jauna, un pati ideja ir pretrunīga. Daži mākslīgā intelekta entuziasti uzskata, ka AGI rašanās ir neizbēgama, nenovēršama un noteikti novedīs pie jaunas tehnoloģiskā un sociālā progresa ēras. Citi ir skeptiskāk noskaņoti un brīdina par ētiskiem un eksistenciāliem riskiem pēc spēcīga un neprognozējama “saprāta” radīšanas.
AGI ietekme un riski
AGI rada zinātniskus, tehnoloģiskus, sociālus un ētiskus izaicinājumus ar nopietnām un arī katastrofālām sekām. No ekonomiskā viedokļa superinteliģents mākslīgais intelekts varētu izjaukt esošos tirgus, kas tikai saasinātu pastāvošo nevienlīdzību.
No ētiskā viedokļa AGI varētu veicināt jaunas sociālās uzvedības normas un sekmēt konfliktus, konkurenci un nežēlību. Būtībā vispārējs mākslīgais intelekts apšaubīs esošās nozīmes un mērķus, paplašinās zināšanas un no jauna definēs cilvēka dabu un mērķi. Līdz ar to ieinteresētajām personām, tostarp zinātniekiem, izstrādātājiem, politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, ir jāapsver un jārisina šīs sekas un riski.
Vai AGI parādīsies 2027. gadā?
Saskaņā ar vadošā mākslīgā intelekta eksperta viedokli AGI var parādīties drīzāk agrāk nekā vēlāk. Šogad Panamā notikušajā AGI samitā “Beneficial AGI Summit”, SingularityNET dibinātājs Bens Hercels savā noslēguma runā sacīja, ka, lai gan cilvēki, visticamāk, līdz 2029. vai 2030. gadam neizveidos cilvēka līmeņa mākslīgo intelektu vai pārcilvēku mākslīgo intelektu, pastāv iespēja, ka AGI parādīsies jau 2027. gadā.
“AGI varētu strauji attīstīties par mākslīgo superintelektu (ASI) ar visām cilvēces civilizācijas kopējām zināšanām. Un, lai gan nevienam no mums nav precīzu zināšanu par to, kā radīt inteliģentu MI, tā parādīšanās, teiksim, tuvāko trīs līdz astoņu gadu laikā, man šķiet diezgan ticama,” sacīja Hercels.
Hercels nav vienīgais, kas mēģina prognozēt, kad AGI attīstību. Pagājušajā rudenī Google DeepMind līdzdibinātājs Šeins Leggs atkārtoja savu vairāk nekā desmit gadus veco prognozi, ka pastāv 50/50 iespēja, ka cilvēki AGI izgudros līdz 2028. gadam.
Pagājušā gada maijā tviterī “mākslīgā intelekta krusttēvs” un bijušais Google darbinieks Džefrijs Hintons (Geoffrey Hinton) paziņoja, ka tagad viņš prognozē, ka AGI radīsies pēc pieciem līdz 20 gadiem.
Hercels, kurš vislabāk ir pazīstams kā humanoīdā robota Sophia radītājs, jau iepriekš ir izteicis savu viedokli par tā sauktās “singularitātes” datumu – brīdi, kad mākslīgais intelekts sasniegs un pēc tam pārsniegs cilvēka intelekta līmeni.
Neizpildāms sapnis
Vēl pirms dažiem gadiem AGI, kā to apraksta Hercels un viņa kolēģi, šķita kā neiespējams sapnis, taču līdz ar lielo valodas modeļu (LLM) izstrādi, ko OpenAI ieviesa 2022. gada beigās, kad tika izdots ChatGPT, šāda iespēja šķiet arvien ticamāka.
“Es domāju, ka, tiklīdz mums būs cilvēka līmeņa AGI, dažu gadu laikā par realitāti kļūs pārcilvēka līmeņa AGI (ASI). Manuprāt, tiklīdz AGI spēs analizēt, tā sāks nodarboties ar inženierzinātnēm un zinātni cilvēka vai pārcilvēka līmenī,” uzskata mākslīgā intelekta pionieris.
Tas viss nozīmē, ka spēcīgs vispārējais MI spēs radīt vēl gudrāku intelektu par sevi pašu, pēc kā notiks intelektuālais sprādziens – t. i., singularitāte. Protams, Hercela sludinātajam ir daudz atrunu, no kurām ne mazāk svarīga ir tā, ka pēc cilvēku standartiem pat pārcilvēciskam mākslīgajam intelektam nebūtu tāda “intelekta”, kāds ir mums.
Ja tas tā būtu, nevar izslēgt, ka tehnoloģiju evolūcija turpināsies lineāri – it kā vakuumā no pārējās cilvēku sabiedrības un kaitējuma, ko mēs nodarām planētai. Tomēr tā ir pārliecinoša teorija – un, ņemot vērā to, cik strauji mākslīgais intelekts ir attīstījies tikai pēdējo gadu laikā, to nav vērts pilnībā atmest.
