Uz Marsa atrasti milzīgi ledāji 4 kilometru biezumā
Pirms vairākiem miljardiem gadu uz Marsa ir bijis liels ūdens daudzums. Iespējams, tur pat ir bijis okeāns, taču situācija mainījās, kad planēta zaudēja savu magnētisko lauku. Tas izraisīja Marsa atmosfēras zudumu, kam sekoja ūdens izzušana. Bet kur tas pazuda?
Uz šo jautājumu līdz pat šai dienai nav precīzas atbildes. Sākotnēji tika pieņemts, ka ūdeņradis izgaisa kosmosā, bet vēlāk izrādījās, ka šis process ir ļoti lēns, kā rezultātā uz Marsa būtu palicis līdz pat 90 % ūdens. Daži zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka ūdens tika absorbēts garozā un galu galā iekapsulēts minerālos. Tagad zinātnieki norāda, ka viņiem ir izdevies atrast milzīgu ūdens ledus atradni Marsa ekvatora tuvumā, pietiekami daudz ūdens, lai ar to applūdinātu visu planētu.
Uz Marsa ir liels ledus daudzums
Pirms gandrīz diviem gadu desmitiem pētnieki zem Medusae Fossae veidojuma (MFF) atklāja neparastas dziļas iegulas. Jaunākie pierādījumi liecina, ka šie nogulumi patiesībā ir ledus.
Medusae Fossae veidojums ir apmēram piektdaļa no ASV teritorijas. Tajā atrodas daudz elementu, ko veidojis vējš. Tiek uzskatīts, ka šis veidojums ir lielākais putekļu avots uz Marsa. Tas stiepjas līdz Geila krāterim, kuru pašlaik pēta “Curiosity” visurgājējs.
Eiropas Kosmosa aģentūras automātiskā starpplanētu stacija Mars Express ir pierādījusi, ka zem putekļu slāņa ir tik daudz ledus, ka ūdens, ja tas izkustu, pārklātu visu Marsu 1,5 līdz 2,7 metrus dziļā slānī, aptuveni tikpat liels ūdens daudzums ir arī Sarkanajā jūrā uz Zemes.
Potenciālā ledus biezuma karte
Kā zinātnieki atklāja ledu uz Marsa
Zinātnieki jau pirmajos novērojumos 2007. gadā izteica pieņēmumu, ka zem Medusae Fossae veidojuma atrodas ledus. Radariem struktūra zem veidojuma bija salīdzinoši caurspīdīga un ar zemu blīvumu. Tāpēc nebija šaubu, ka tā nav cieta klints. Tomēr zinātnieki nevarēja izslēgt, ka radars uzrāda putekļu nogulsnes vai, piemēram, vulkāniskus pelnus.
Iegūt precīzākus datus ļāva radars MARSIS, ar kuru ir aprīkota starpplanētu zonde Mars Express. Pētījums parādīja, ka nogulumi ir vēl biezāki, nekā iepriekš tika uzskatīts, – slāņa dziļums sasniedz 3,7 kilometrus. Ja nogulumi būtu putekļi, tie būtu sablīvējušies zem sava svara. Rezultātā struktūra būtu blīvāka, nekā tā ir tagad.
Kad zinātnieki modelēja nogulsnes ar dažādiem materiāliem, neviens no tiem neuzrādīja tādas īpašības, izņemot ledus. Pēc pētnieku domām, radara signāli liecina, ka zem putekļu slāņa atrodas slāņains ledus. Līdzīgi signāli nāk no Sarkanās planētas polārajām cepurēm, kurās, kā zināms, ir daudz ledus. Par to ziņo Eiropas Kosmosa aģentūra. Tātad ne viss ūdens uz Marsa ir iztvaikojis vai fosilizējies. Daļa, acīmredzot, joprojām saglabājusies ledus veidā.
No kurienes uz Marsa radies milzīgais ledus daudzums?
Zinātnieki uzskata, ka zem MFF atrodas putekļu un ledus slāņi. Ārējais putekļu vai pelnu slānis ir vairākus simtus metru biezs. Tieši šis slānis, visticamāk, ir tas, kas saglabājis ledu uz Marsa virsmas. Tomēr zinātniekiem nav precīzas atbildes, cik ilgi tas tur ir glabājies un no kurienes tas vispār radies.
Pētnieki, veiktā analīze apšauba izpratni par to, kā šis veidojums veidojies. Tas nozīmē, ka nav zināms, kāds Marss bija tad, kad radās ledus nogulsnes. Ja apstiprināsies, ka zinātnieki nav kļūdījušies un zem putekļu slāņa patiešām ir ledus, tas mainīs izpratni par Sarkanās planētas klimata vēsturi. Tāpēc šobrīd ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Saskaņā ar vienu no pētījumiem ūdens šķidrā stāvoklī uz Marsa saglabājies par vienu miljardu gadu ilgāk, nekā uzskatīts iepriekš. Un tikai pirms 400 tūkstošiem gadu uz planētas virsmas bija sniegs. Pie šāda secinājuma ir nonākuši Ķīnas zinātnieki. Kau arī Marss ir visvairāk pētītā planēta Saules sistēmā aiz Zemes, taču mēs par to zinām ļoti maz.
